Jauns pētījums atklāj, ka NASA zonde Voyager 1 jau pērn ir ielidojusi starpzvaigžņu telpā, tā kļūstot par pirmo cilvēka radīto objektu, kas pametis Saules sistēmu.
Voyager 1 esot starpzvaigžņu telpā (41)
Līdz šim zinātnieki gaidīja, kad Voyager 1 sensori reģistrēs pretējā virzienā plūstošu magnētisko lauku. Tomēr jauns pētījums rāda, ka šāds scenārijs var arī nepiepildīties, ziņo aģentūra Reuters.
«Mēs uzskatām, ka Saules sistēmas un starpzvaigžņu telpas magnētiskie lauki ir pietiekami savīti, lai būtiskas izmaiņas magnētiskā lauka plūsmas virzienā varētu arī nepamanīt,» saka Merilendas universitātes fizikas profesors Marks Svisdaks.
Ja Svisdaka teorija izrādītos patiesa, tas nozīmētu, ka Voyager 1 Saules sistēmas robežu ir šķērsojusi pagājušā gada vasarā, kad mērierīces reģistrēja pēkšņu Saules lādēto daļiņu apjoma kritumu un kosmisko staru intensitātes strauju palielināšanos.
Tai pašā laikā ir eksperti, kas ir citās domās. Piemēram, kādreizējais Voyager 1 projekta vadītājs Edvards Stouns uzskata, ka Svisdaka teorija ir interesanta, taču nepareiza.
«Mēs zinām, kur Voyager 1 atrodas un mēs zinām, ko tas novēro. Lielākais izaicinājums ir šo informāciju saistīt ar heliosfēras un starpzvaigžņu telpas sarežģītajiem mijiedarbības modeļiem,» - tā Stouns.
Stouns un vēl virkne ekspertu uzskata, ka Voyager 1 šobrīd atrodas jaunā Visuma reģionā, kas nodēvēts par magnētisko lielceļu un savieno heliosfēru un starpzvaigžņu telpu.
Voyager 1 un Voyager 2 tika palaisti 1977.gadā, lai veiktu Saules sistēmas ārējo planētu izpēti. Voyager 1 šobrīd atrodas 120 reizes lielākā attālumā no Saules nekā Zeme – aptuveni 18 miljardus kilometru tālu. Voyager 1 turpinās lidot ilgi, taču mērinstrumentiem strāvas no radioaktīvā plutonija «baterijas» pietiks vien līdz 2020.gadam. Tas nozīmē – ja Svisdaks un viņa kolēģi nekļūdās, Voyager 1 dati non magnētiskā lauka mērījumiem atlikušās misijas laikā nemainīsies. «Ja mēs piedzīvosim pēkšņas magnētiskā lauka izmaiņas, tas būs apliecinājums, ka esmu kļūdījies.»