Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Noslēgušies jūlijā uzsāktie arheoloģiskie izrakumi Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra būvniecības vietā Torņakalnā, bijušās Kobronskansts vietā, uzieti negaidīti interesanti atradumi, tostarp 17.gadsimta "portatīvais" kabatas saules pulkstenis, sestdien vēsta "Latvijas Avīze".
Daudz vērtīgu atradumu
Arheoloģijas darbu vadītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Andris Šnē norāda, ka atradumu intensitāte bijusi negaidīti augsta, lai arī kultūrslānis šajā vietā ir izpostīts.
Viņa favorīts starp atradumiem ir neliela melna plāksnīte ar sīkiem gravējumiem - puse no kabatas saules pulksteņa ar zodiaka zīmju kalendāru otrā pusē.
Var pieņemt, ka reiz tā noteikusi kāda 17.gadsimta Kobronskansts zviedru karavīra vai virsnieka dienas gaitas. Latvijas arheoloģija līdz šim sastapusies tikai ar vienu līdzīgu izstrādājumu, kas savulaik atrasts Dobeles pilī.
Atrod zeltītas rotas
Tāpat Rīgai neierasta ir aptuveni desmit dažādu zeltītu rotu vai to fragmentu uziešana. Izteiksmīgākās ir gredzens un sakta, uz kuras labi saskatāmi primitīvi iešvīkāti ornamenti.
Lielākā daļa atradumu ir apavu un audumu fragmenti, keramika, dzīvnieku kauli, ķieģeļi, būvkalumi, krāsns podiņu atlūzas. Tam pa vidu gadījusies arī kāda monēta un interesanti atradumi no ieroču jomas – rapiera bronzas rokturis, zobenu fragmenti, muskešu gaiļi, lielgabalu un muskešu lodes.
Spriežot pēc monētu datējuma, vairākums priekšmetu attiecas uz 17.gadsimta otro pusi, kad skanstī dienēja ap simts zviedru karavīru.
Šnē spriež, ka sadzīvisko lietu absolūtais pārsvars pār militārajiem artefaktiem liecina - arheologiem gadījies izrakumu laukumu trāpīt Kobronskansts saimniecības zonā. Nez vai citādi tur tiktu atrasta koka maizes lize pilnā izmērā, nazīšu, baltmāla pīpīšu un rotu fragmenti. Pārsteigums bijis arī lielais rotaslietu un to fragmentu skaits – sprādzes, piekariņi, spraužamadatas, stieplītes.
Lai arī arheologi atraduši iespējamo skansts aizsardzības grāvja vietu, uz senā plāna precīzi pateikt, kuru daļu izrakumi tieši skāruši, pagaidām nevar. Skaidrs ir tas, ka no vēsturnieku viedokļa interesantākā vieta – fortifikācijas būves militārais centrs – atrodas tuvāk dzelzceļa uzbērumam, jo skansts stiepusies aptuveni no Nacionālās bibliotēkas jaunbūves līdz Akmeņu ielai uzbēruma otrā pusē.
Apbūvi neatrod
"Ja ticam zviedru laiku Kobronskansts zīmējumiem, tad centrā vajadzēja atrasties baznīcai, kazarmām un virsnieku namam," norāda vēsturnieks. Neko tādu, kas liecinātu par tik kapitālu apbūvi, arheologi gan nav atraduši. Atklātās koka ēku liecības bijušas ļoti fragmentāras un izpostītas.
Plašākie izrakumi Rīgā
Izrakumi ar 840 kvadrātmetru kopplatību 1621.gadā izbūvētā un vēlāk ar bastioniem un ravelīniem pastiprinātā nocietinājuma vietā ir vieni no plašākajiem, kādi Latvijā pēdējos gados veikti. Turklāt pirmie plašākie izrakumi Rīgas Pārdaugavā, kas, kā atgādina arheologs, arī ir senās Rīgas daļa.
Vasaras izrakumu rezultāti liecina, ka skansts uzbūvēta līdz tam tukšā vietā, mitrā palienē. Kūltūrslāņa, kas stāstītu par skansts dzīvi 18.gadsimtā, periodā pēc Ziemeļu kara gan faktiski nav. Par nelaimi arheologiem, attiecīgais zemes slānis kādā brīdī, līdzinot reljefu, ir nošķūrēts, būtībā iznīcināts. Tā vietā uzvesta līdz pusotru metru bieza māla kārta. Visticamāk, šīs darbības notikušas ap 1908.gadu, kad Rīgas pilsēta te plānoja iekārtot parku. Vēlāk 20.gadsimta 20. līdz 30.gados, iekārtojot mazdārziņus, šajā Torņakalna nostūrī reljefa maiņa turpinājās; tika uzvestas smiltis un melnzeme.
Taps mācību centrs
Jau vēstīts, ka Torņakalna teritorijā līdz 2023.gadam LU plāno izveidot modernu, apmēram desmit būvju lielu mācību centru. Pirmo kārtu, Dabas un dzīvības zinātņu centru, iecerēts pabeigt līdz 2014.gada rudenim.
Šnē norāda, ka tad arheoloģisko izrakumu tālākā veikšana būs atkarīga no LU centra būvniecības darbu virzības.