Dombrovskis: KNAB un VID jāvienojas par deklarāciju pārbaudi

Līdz ar valdības lēmumu šo darbu uzticēt KNAB notikušas arī attiecīgas štatu un resursu pārdales starp VID un KNAB.

"Ja KNAB atkal aktualizē šo jautājumu, tad tas savstarpēji jāpārrunā KNAB un VID ekspertu līmenī un tikai tad jāvirza skatīšanai valdībā, kas savu lēmumu ir pieņēmusi," teica Dombrovskis.

Pašlaik amatpersonu deklarāciju patiesumu pārbauda VID.

Laikraksts "Diena" pirmdien vēstīja, ka KNAB nevēlas no nākamā gada uzņemties pienākumu pārbaudīt valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, par ko panākta vienošanās bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša laikā.

Nespēj sadalīt kompetences

Gan KNAB, gan VID iepriekš norādījuši, ka šī funkcija ir otras institūcijas kompetencē, taču Vilnīša vadības laikā panākts un ar valdības lēmumu apstiprināts kompromiss, ka no nākamā gada šis pienākums jāuzņemas KNAB. Tomēr pēc Vilnīša aiziešanas birojs lūdzis pārskatīt valdības lēmumu un atstāt deklarāciju patiesuma pārbaudi VID kompetencē.

Jautājumu "paceļ" Bendrātes gadījums

Laikraksts uzsvēra, ka jautājumu, kurai iestādei jāpārbauda amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesums, aktualizējis deputātes Silvas Bendrātes ("Vienotība") gadījums. Proti, viņas deklarācijās neparādījās 2250 latu aizdevums no Ventspils mēra Aivara Lemberga "SIA Kurzemes radio" daļu iegādei. KNAB atbildē uz portāla "pietiek.com" iesniegumu esot minēts, ka Bendrāte no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi, savukārt par deklarācijā sniegto ziņu patiesuma pārbaudi jāatbild VID. Tas savukārt uzskata, ka dienesta kompetencē ir pieņemt deklarācijas un pārbaudīt, vai aizpildītas visas ailītes, taču tas, vai šīs ziņas ir patiesas, VID neesot jāpārbauda, izriet no VID pārstāves Evitas Eices-Mamajas skaidrojuma. VID gan deklarācijās sniegto informāciju ievadot sistēmā un veicot kontroles pasākumus, piemēram, ja "neiet kopā" kādas personas ienākumi ar izdevumiem.

Valdība vēlas to nodod KNAB pārziņā

Valdība ir nolēmusi, ka no nākamā gada šai funkcijai jānonāk KNAB pārziņā un tās īstenošanai birojam tiktu piešķirtas papildu trīs štata vietas. Šāds kompromiss tika panākts Vilnīša laikā, lai arī tas nebūt nebija tikai pozitīvi vērtēts biroja iekšienē. Vilnītis paskaidrojis, ka šādi būtu iespējams apzināt to personu loku, kurām jāpievērš uzmanība iespējamu korupcijas risku kontekstā. Citās valstīs esot dažāda pieredze: daļā valstu tā ir specializēto iestāžu, bet citās – ieņēmumu dienesta pārziņā.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs atzinis, ka pret Vilnīša viedokli jau iepriekš esot iebildusi atbildīgā Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa un priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kas uzskatot, ka šo funkciju KNAB nevarot īstenot tik pilnvērtīgi kā VID, kas ir kompetents veikt personu ienākumu auditu, bez kā atsevišķos gadījumos nevarot pilnvērtīgi pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu. KNAB uzskatot, ka valsts interesēm atbilstošākais, lētākais un efektīvākais risinājums būtu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi atstāt VID kompetencē.