Atkal jākonsolidē budžets. Uz kā rēķina šoreiz?

Jautāts, vai kādam ir skaidrs, kā notiks aptuveni 100 miljonu latu konsolidācija, ekonomists šorīt intervijā Latvijas radio sacīja, ka politiķu piezīmēs par to noteikti runāts, taču parasti ar šādiem nepopulāriem lēmumiem pirms vēlēšanām nelielās.

Faktiskos soļus mēs redzēsim pēc vēlēšanām oktobrī, novembrī, kad apstiprinās 2012.gada budžetu.

Viņš uzskata, ka budžeta deficīta samazināšanai pamatā vajadzētu notikt uz izdevumu rēķina. Patlaban esot sasniegts tāds brīdis, kad šādu budžeta konsolidāciju nevar nodrošināt viena vieta vai viena darbība.

Būs jāsper daudz mazu soļu.

Strazds pauda viedokli, ka jāuzlabo pabalstu sistēmas darbs. Patlaban daļu pabalstu izdala arī tiem cilvēkiem, kuriem tie nav tiešām nepieciešami. "Pabalstus saņem arī cilvēki, kas ir vidēji vai pat ļoti labi materiāli nodrošināti."

Valsts pārvaldē vēl daudz optimizējamā

Tāpat jāturpina uzlabot valsts pārvaldes darbs. Piemēram, ir daudz informācijas sistēmu, kuras vajadzētu optimizēt. To skaits būtu radikāli jāsamazina un jāpanāk, ka tās ir savstarpēji savietojamas. Tādā veidā samazinātu uzturēšanas izdevumus.

Latvijā makroekonomiku prognozē trīs iestādes.

Optimizējot darbu, šo funkciju varētu veikt viena institūcija. Patlaban ar to nodarbojas Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, kā arī Finanšu ministrija.

"It kā sīkums. Miljonus tur neietaupīsim. Bet tās ir trīs institūcijas, kas katra nāk ar savām prognozēm." Labāk būtu viena kvalitatīva prognoze no valsts sektora puses.

Labā ziņa esot tāda, ka plānotais konsolidācijas apjoms pret kopējo budžeta apjomu patlaban vairs nav tik milzīgs kā iepriekšējās reizēs.

Divu ātrumu ekonomikas attīstība

Strazds arī vērsa uzmanību, ka eksporta nozarēs attīstība ir ļoti strauja, apjomi sasnieguši pirmskrīzes laikus un pat rodas kvalificēta darbaspēka deficīts. Vienlaikus ir nozares, piemēram, mazumtirdzniecība, kur pieaugums ir ļoti neliels.