Pērno gadu bērnu slimnīca noslēdz ar 1,1 miljonu zaudējumiem (1)

Vadības pārskatā teikts, ka kopumā aizvadītajā gadā izdevies īstenot slimnīcas darbību un tās funkciju izpildi. Tai pat laikā nav izdevies salāgot ieņēmumus ar izdevumiem. «Kapitālsabiedrība ar savu darbību stabili spēj nosegt izmaksas, kas saistītas ar ikdienas saimniecisko procesu nodrošināšanu, taču problemātiska ir pamatlīdzekļu amortizācijas atskaitījumu segšana, jo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifā tam līdzekļi nav paredzēti,» skaidrots uzņēmuma pārskatā.

Lai efetivizētu ārstēšanu un samazinātu nepamatoti stacionēto pacientu skaitu, pērn ieviesta pacientu šķirošana, izvērtējot to veselības stāvokli. pacienti, kam nepieciešama primātās aprūpes pediatra konsultācija, tiek sūtīti uz ambulatoro dienestu, savukārt pacienti, kam nepieciešama īslaicīga novērošana, diagnostika un ārstēšana līdz 24 stundām, tiek nosūtīti uz observācijas nodaļu. Stacionārā nonāk vien tie pacienti, kam ir būtiskas veselības problēmas. Šīs izmaiņas stacionēto slimnieku skaitu ļāvušas samazināt no 36.57% 2009. gadā līdz 32,65% pērn.

Slimnīcas lielākie ieņēmumi - 95,8% aizvadītajā gadā bija par veselības aprūpes pakalpojumiem. Lielākā daļa no tiem (97,5%) bija valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, savukārt tikai neliela daļa jeb 2,5% - maksas pakalpojumi. «Zemais medicīnas maksas pakalpojumu īpatsvars skaidrojams ar plašo valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību,» teikts pārskatā. Tajā arī piebilsts, ka kopumā bērnu veselības aprūpē ir vērojama vispārēja tendence atturēties no maksas pakalpojumu izvēles bērnu veselības aprūpē.

Visvairāk izdevumi slimnīcai bija par darbinieku atalgojumu, kam novirzīti 60,5% visu gada izdevumu. Zālēm un reaģentiem izlietoti 11,5%, medicīnas precēm - 7,2%, dažādu kredītprocentu maksājumos 4,3%, par komunālajiem pakalpojumiem - 3,3%, bet par pamatlīdzekļiem un to izvietošanu izlietoti 2,8% no visiem izdevumiem.

Pārskatā teikts, ka aizvadītajā gadā slimnīcā īstenota atalgojuma reforma, kas motivē ārstus ārstniecības procesu realizēt ambulatori vai dienas stacionārā. Tāpat noteikts iekšējais standarts aprūpes un ārstniecības sadaļā, kas ļauj diferencēt samaksu pēc veiktā darba apjoma un kvalitātes. Reformas rezultātā ārstu vidējās algas palielinātas par 72 latiem, sasniedzot 768 latus. Kopumā pērn slimnīcā strādāja 2054 speciālistu, kas ir par 69 cilvēkiem vairāk nekā 2012.gadā.

«Lursoft» dati liecina, ka 2011.gadā BKUS strādāja ar 17,658 miljonu latu apgrozījumu un 18,8 tūkstošu latu peļņu.