Referenduma rezultāts parāda, ka tautai nevar iestāstīt jebko

"Nedaudz pārsteidza tas, ka tik maz cilvēku nobalsoja pret Saeimas atlaišanu. Ņemot vērā viedokļus, kas bija izskanējuši publiskajā telpā, šķita, ka pret Saeimas atlaišanu varētu nobalsot kādi 10 līdz 20% no referenduma dalībniekiem," sacīja Kažoka.

"Tas nozīmē, ka cilvēki, izdarot savu izvēli referendumā, vadījās pēc savas izjūtas un saprāta. Partijām, it sevišķi tām, kuras pastāv jau ilgu laiku, būs smagi jāstrādā pie tā, lai pārliecinātu vēlētāju, ka viņu piedāvājums ir pietiekami labs," klāstīja Kažoka.

Viņa norādīja, ka vēlētāju aktivitāte bija patiešām augsta, jo, ņemot vērā, ka ir atvaļinājumu laiks, referendumā piedalījās vairāk nekā 44% no vēlētājiem.

Arī politikas vērotājs Jurģis Liepnieks atzina, ka vēlētāju aktivitāte ir bijusi augsta. "Vēlētāju aktivitāte varēja būt arī zemāka, jo iznākums jau bija paredzams," minēja Liepnieks. Tas, ka aptuveni 94% no referenduma dalībniekiem nobalsoja par Saeimas atlaišanu, viņaprāt, norāda uz Saeimas popularitātes reitingu.

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš sprieda, ka vēlētāju aktivitāti nevarētu vērtēt kā augstu. "Vēlētāju aktivitāti nevēlētos raksturot kā augstu, jo šis referendums bija īpašs – tajā balsoja par Saeimas atlaišanu, kas ir, var teikt, tikpat nozīmīgs kā Saeimas vēlēšanas," pastāstīja Kaktiņš.

Viņš arī teica, ka iedzīvotāju skaits, kuri piedalījās referendumā, parāda pilsoniskās aktivitātes līmeni.

Jau vēstīts, ka apkopotas ziņas visos vēlēšanu iecirkņos un provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina - par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% no referenduma dalībniekiem.

Par pašreizējās Saeimas atlaišanu bijuši 650 518 jeb 94,3% no referenduma dalībniekiem, bet pret - tikai 5,48% jeb 37 829 balsotāju, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1028 vēlēšanu iecirkņos. 1476 jeb 0,21% nodoto vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.