Saeimas līderi vaino citus, tikai ne sevi

SC vaino citus, tikai ne sevi

Opozīcijā esošās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītāja biedrs Valērijs Agešins pauda viedokli, ka "Vienotībai" vairs nav morālu tiesību kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

"Viņi tagad spriedelē par sarakstiem, bet pirms gada viņiem tika dots milzīgs mandāts. Referendumā ir diskvalificētas varas partijas - "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) -, un par to liecina tas, ka Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē visvairāk balsojuši par Saeimas atlaišanu, kur viņiem bija vislielākā popularitāte Saeimas vēlēšanās," paskaidroja Agešins.

Turklāt Saeimas atlaišanas rosinātāja eksprezidenta Valda Zatlera arguments bijis ne vien cīņa pret oligarhiem, bet tas, ka "Vienotībai" nav bijis plāna, kā mainīt situāciju.

Ar Zaļo un zemnieku savienību, pēc Agešina domām, gan ir nedaudz citādi, jo apvienība vēlēšanās ieguvusi tikai trešo vietu.

SC vainas notikušajā nav. "Nē, neesam vainīgi, un Zatlers nevienu sliktu vārdu pēdējo divu mēnešu laikā nav teicis par SC," piebilda Agešins un uzsvēra, ka SC piedāvātā ideja par sociālo taisnīgumu sabiedrībā tiek vērtēta augstāk par "abstrakto tiesiskumu".

"Pie vainas ir oligarhi un nemākulīgā "Vienotība"," sacīja Agešins.

Vienotība: mācība ZZS un TP

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Ilze Viņķele SC pārstāvja izteiktos pārmetumus par morālajām tiesībām kandidēt vēlēšanās nodēvēja par absurdiem.

"Lai Agešina kungs paklausās 28.maija runu, kurā Zatlers sniedz pamatojumu. Tas ir ļoti absurds apgalvojums. Saeimas atlaišana nebija "Vienotības" politikas novērtējums, bet gan Šlesera neizdošana," norādīja Viņķele.

Viņa pauda cerību, ka ārkārtas vēlēšanās vēlētāji būs tikpat aktīvi kā referendumā.

"Jācer, ka ar šo vēlētāju atbildi par politiskajiem procesiem Latvijā partijas spēs atbildīgi izvērtēt, kādēļ tauta izteica neuzticību Saeimai, spēs novērst kļūdas un gūs mācību. Vislielākā mācība ir jāgūst oligarhu partijām - Zaļo un zemnieku savienībai un Tautas partijai," pavēstīja Viņķele. Savukārt "Vienotības" mācība - jāprot sabalansēt pienākumu izvest valsti no krīzes ar to, ka tas nav jādara par katru cenu, minēja Viņķele.

ZZS uz visu banku: premjera kandidāts paliek noziegumos apsūdzētais Lembergs

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vērtējot referenduma rezultātus, atzina, ka katram deputātam vajag izdarīt secinājumus. "Tas ir signāls visai Saeimai kopā.. Visiem jājūtas vainīgiem," teica Brigmanis.

Viņš apliecināja, ka startēs 11.Saeimas vēlēšanās. "Tā ir atbildība man kā frakcijas vadītājam. Es nedrīkstu būt mazdūšīgs un izvairīties no atbildības. ZZS ir jāiet līdz galam un jāsaņem vēlētāju novērtējums. Vēlēšanās katram tiks ielikta atzīme," sprieda Brigmanis.

ZZS līderis arī norādīja, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs joprojām ir ZZS Ministru prezidenta amata kandidāts. ZZS veidojošās partijas tuvāko nedēļu laikā arī lems par vēlēšanu sarakstiem.

PLL: vainīgi Vienotība un ZZS

Savukārt opozīcijā esošās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns norādīja, ka Saeimas atlaidēju bijis vairāk, nekā viņš sākotnēji domājis.

"Es domāju, ka būs kādi desmit procenti pret Saeimas atlaišanu, bet bija tikai pieci.. Labi, ka arī aktivitāte bija liela. Ja būtu mazs skaits, varētu uzdot jautājumu, cik tas [Saeimas atlaišanas rosināšana] bija pareizi," vērtēja Zalāns.

Viņš arī pastāstīja, ka vēlētāji, ar kuriem viņš aprunājies, nerunā par oligarhiem, bet gan slikto situāciju valstī un neuzticību valsts pārvaldei. "Situācijas novērtējums arī ir referenduma rezultāts," piebilda Zalāns un sacīja, ka par politisko stāvokli jau ilgu laiku ir atbildīga tieši "Vienotība" un ZZS.

Uz norādi, ka PPL frakcijā ir divi no Zatlera nosauktajiem oligarhiem, Zalāns atbildēja: "Es kā frakcijas vadītājs nevaru atbildēt par to, ko pārmeta Šleseram, ko viņš izdarījis pirms cik tur gadiem. Frakcija strādā atklāti, neslēpjas ārpus parlamenta un neietekmē Saeimu no ārpuses. Viņi ir daudz godīgāki par tiem, kas ir ārpus parlamenta."

Jau vēstīts, ka sestdien referendumā par 10.Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,3% balsstiesīgo. Tautas nobalsošanā piedalījās 689 988 jeb 44,73% no 1 491 735 vēlētājiem.