94% nobalsojuši par Saeimas atlaišanu

Par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% referenduma dalībnieki

Pret Saeimas atlaišanu nobalsoja 37 829 pilsoņi (5,48% no balsotāju skaita), bet 1476 balsošanas zīmes (0,21% no balsotāju skaita) atzītas par nederīgām.

Kopumā saņemta 689 823 balsošanas zīme.

Rīgā par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 92,88% pilsoņu. Kopumā galvaspilsētā tautas nobalsošanā piedalījušies 158 080 pilsoņu, no tiem par parlamenta atlaišanu balsoja 146 829. Pret Saeimas atlaišanu balsoja 10 974 balsstiesīgo (6,94% no nobalsošanas dalībnieku skaita), bet 277 balsošanas zīmes (0,18%) tika atzītas par nederīgām.

Vidzemē par 10.Saeimas atlaišanu referendumā nobalsojuši 210 685 pilsoņu jeb 94,79% no nobalsojušo skaita. Pret parlamenta atlaišanu balsoja 11 188 pilsoņu jeb 5,03% no balsotājiem. Par nederīgām tika atzītas 384 balsošanas zīmes (0,17% no balsotājiem). Kopumā Vidzemē saņemto balsošanas zīmju skaits ir 222 257.

Zemgalē par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 105 238 pilsoņi jeb 95,06%. Pret parlamenta atlaišanu balsojuši 5244 vēlētāji jeb 4,74% balsojošo. Savukārt par nederīgām atzītas 223 balsošanas zīmes. Kopumā Zemgalē saņemtas 110 705 vēlēšanu zīmes.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu 102 964 vēlētāji jeb 94,75% ir nobalsojuši par Saeimas atlaišanu. 5544 vēlētāji jeb 5,10% ir nobalsojuši pret Saeimas atlaišanu. Par nederīgu Kurzemes vēlēšanu apgabalā atzīta 161 vēlēšanu zīme jeb 0,15%.

Latgalē par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,03% pilsoņu. Kopumā saņemtas 82 565 balsošanas zīmes, 77 636 vēlētāju balsojuši par parlamenta atlaišanu. Pret Saeimas atlaišanu balsojuši 4508 pilsoņu (5,46%), bet 421 balsošanas zīme (0,51%) atzīta par nederīgu.

Ārzemēs par Saeimas atlaišanu balsoja 7166 pilsoņi, kas ir 94,95% no kopējā balsojušo skaita. Pret parlamenta atlaišanu balsoja 371 pilsoņu jeb 4,92%, bet par nederīgām atzītas desmit balsošanas zīmes, kas ir 0,13% no kopējā balsotāju skaita. Kopumā ārzemēs nobalsojuši 7547 pilsoņi.

CVK oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus plāno pasludināt 26.jūlijā. Šajā pašā dienā CVK plāno izsludināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas varētu notikt 17.septembrī.

Partiju saraksti ar deputātu kandidātiem 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

Latvijas Satversme paredz, ka pēc Saeimas atlaišanas Saeima ir atlaista vai parlamenta deputātu locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai. Līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.

Par Saeimas atlaišanu ir aicinājis balsot pats Zatlers, "Vienotība", kurai daudzu politikas vērotāju vērtējumā ārkārtas vēlēšanas draud ar būtisku deputātu mandātu skaita samazinājumu, elektorātam pārbēgot pie topošās Zatlera partijas, kā arī "Saskaņas centrs" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kuras savukārt cer būtiski uzlabot savus rezultātus Saeimas vēlēšanās

Savukārt trīs publiski piesauktie oligarhi - Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers - neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs un Šķēle referendumā balsošot pret Saeimas atlaišanu, bet Šlesers nepiedalīšoties. Politologi prognozē, ka Šķēle, kura dibināto Tautas partiju jau nolemts likvidēt, un Šlesers ar savu partiju LPP/LC nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēti, savukārt par ZZS sekmēm domas dalās - daļa ekspertu domā, ka ZZS pozīcijas noturēs, neskatoties uz Zatlera atsākto cīņu pret oligarhiem, bet citi norāda, ka reitingi jau rāda partijas popularitātes zudumu.

CVK informācija liecina, ka 2008.gada 2.augusta tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē piedalījās 629 304 balsotāji, par derīgām tika atzītas 629 119 balsošanas zīmes. Toreiz pilsoņi balsoja par grozījumiem Satversmē, lai dotu iespēju tautai pašai rosināt Saeimas atlaišanu.

2008.gada 23.augustā tautas nobalsošanā par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" piedalījās 346 846 balsotāji, par derīgām atzina 346 784 balsošanas zīmes.

Referendumā par grozījumiem drošības likumos, kas notika 2007.gada 7.jūlijā, piedalījās vairāk nekā 338 000 vēlētāju. Tas ir mazākais referenduma dalībnieku skaits - otrs mazāk apmeklētais bija 1999.gada 13.novembra referendums par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kurā piedalījās 339 879 pilsoņi.

Savukārt viskuplāk apmeklētākie referendumi bija par grozījumu Pilsonības likumā atcelšanu 1998.gada 3.oktobrī - 928 040 vēlētāju, kā arī par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 2003.gada 20.septembrī - 1 010 467 balsošanas zīmes. 1991.gada 3.martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas neatkarību, kurā piedalījās 1 666 128 balsstiesīgo.