Latvijai vajadzīgās eiro banknotes aizņemsimies (106)

Eiro banknotes

Eiro banknotes var raksturot ar formulu «7+1» – septiņas pirmās sērijas eiro banknotes un pirmā otrās (Eiropas) sērijas banknote, kura tika laista klajā šopavasar.

Eiro banknotes un monētas apgrozībā laida 2002. gada 1. janvārī. Patlaban eirozonai ir pievienojušās 17 Eiropas Savienības (ES) valstis, un

332 miljoni cilvēku veic skaidrās naudas darījumus vienā valūtā.

Visām eiro zonas valstīm ir vienādas eiro banknotes, atšķiras katras valsts emitētās monētas – tām vienas puses dizainu katra valsts izvēlas pati.

Drošība

Jauno eirozonas dalībvalstu (arī Igaunijas) pieredze liecina, ka pēc eiro ieviešanas situācija ar naudas viltošanu būtiski nemainās. Konstatēto viltojumu skaits pieaug nenozīmīgi, un tas nekādā veidā nenodara būtisku kaitējumu ekonomikai. Naudas drošības eksperti ir pārliecināti, ka arī Latvijā nav gaidāma situācijas pasliktināšanās pēc eiro ieviešanas.

Pieredze rāda, ka pārsvarā tiek viltotas eiro banknotes.

Lata gadījumā pārsvarā sastopami monētu viltojumi. Kopš 2002. gada Latvijā konstatētas 915 viltotas eiro banknotes un neviena monēta. Visvairāk vilto pašas izmantotākās - 20 un 50 eiro - banknotes, turklāt 20 eiro banknošu viltojumi biežāk sastopami Dienvideiropā, bet 50 eiro banknošu viltojumi – Centrāleiropā.

Kādas eiro banknotes ir apgrozībā un kā tās izskatās?

Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes – 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili.

Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi.

Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot.

Var teikt, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri labi pazīst lata banknotes un to drošības pazīmes, atslēga eiro pazīšanai ir jau rokā.

Īpašu iespiedtehnoloģiju rezultātā banknotes viegli atpazīt ar tausti. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā - zeltīta josla (5-20 eiro banknotēm). Tāpat par banknotes drošību rūpējas ar papildu elementiem, ko parasti vairāk iepazīst profesionālie naudas lietotāji – kasieri, veikalnieki u.c. (ultravioleto staru gaismā redzamās pazīmes, mikroburtu raksts, infrasarkano staru gaismā redzamās pazīmes u.c.).

Eiro banknošu dizainā ir padomāts arī par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Dažādu nominālu eiro banknotēm ir nedaudz atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem vajadzētu būt vieglāk tās atšķirt. Turklāt daži banknošu dizaina elementi veidoti reljefā iespiedumā, izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas (dobspiedi). Vājredzīgajiem cilvēkiem palīdzēs arī tas, ka katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa un katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem cipariem.

Otrās sērijas eiro banknotes

Pilnveidojot naudas drošību, šā gada 2.maijā apgrozībā tika laista pirmā otrās – Eiropas – sērijas 5 eiro banknote.

Otrās sērijas eiro banknotēs izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijās. Jaunie pretviltošanas elementi nodrošinās labāku aizsardzību pret viltojumiem. Turklāt

jaunās eiro banknotes būs izturīgākas nekā pirmās sērijas banknotes,

un tās nebūs tik bieži jānomaina. Tas ir īpaši būtiski attiecībā uz 5 eiro banknotēm, kuras nolietojas visvairāk. Ilgāks lietošanas laiks arī samazinās banknošu ietekmi uz vidi.

Eiropas sērijas banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmās sērijas banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu izskatu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu sēriju banknotes.

Līdzīgi kā uz pirmās sērijas banknotēm, arī uz jaunajām Eiropas sērijas banknotēm attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili, taču uz tām nav redzamas reālas ēkas vai tilti. Tiek izmantoti šādi arhitektūras stili: 5 eiro - antīkais periods, 10 eiro – romānika, 20 eiro – gotika, 50 eiro – renesanse, 100 eiro - baroks un rokoko, 200 eiro - 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra, 500 eiro – 20. gadsimta arhitektūra.

Katrai banknotei izmantota cita dominējošā krāsa, tās ir tādas pat kā pirmās sērijas attiecīgās nominālvērtības banknotēm, tas ir, pelēka (5 eiro), sarkana (10 eiro), zila (20 eiro), oranža (50 eiro), zaļa (100 eiro), dzeltenbrūna (200 eiro) un violeta (500 eiro).

Pirmā izlaiduma 5 eiro banknotes joprojām būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm, bet pamazām tiks izņemtas no apgrozības. Diena, kad tās pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Un pat pēc šī datuma tās saglabās vērtību bez laika ierobežojuma un jebkurā laikā būs apmaināmaseiro zonas nacionālajās bankās.

Pakāpeniski tiks ieviestas arī citu nominālu otrās sērijas eiro banknotes.

Eiro banknošu piegāde Latvijai

Eiro banknotes Latvijas vajadzībām atsevišķi nedrukāsim, bet pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) kārtības aizņemsimies no kādas centrālās bankas Eirosistēmā un turpmākajos gados atdosim (kad banknotes plānotā kārtībā ECB saskaņoti un virsuzraudzībā tiks nodrukātas).

Vēlākās banknošu izgatavošanas un piegādes izmaksas lēšamas aptuveni 7.1 miljona latu apmērā.

Detalizēta un interesanta informācija par eiro banknotēm, tostarp Eiropas sēriju, atrodama Eiropas Centrālās bankas mājaslapāwww.jaunas-euro-banknotes.eu, kas pieejama arī latviešu valodā.

Eiro monētas

Katrai no 17 eirozonas valstīm ir Eiropas pusē vienādas, bet nacionālajā pusē - atšķirīgas eiro monētas. Turklāt

katrai eirozonas valstij ir iespējas izlaist speciālas – kolekciju un piemiņas – monētas.

Apgrozībā ir laistas astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas - 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.

Tā izskatās eirozonas valstu izlaistās eiro monētas:

Eiro un centu monētu vienādajā pusē vienā no trim dažādiem veidiem attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes. Eiro monētu vienotās puses dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss.

Tāpat kā ar banknotēm, arī eiro monētu gadījumā ir padomāts par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Monētas ir viegli atpazīt pat cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Eiro monētām ir atšķirīgs izmērs, svars

(jo smagāka monēta, jo tā vērtīgāka)

, materiāls, krāsa un biezums (jo biezāka monēta, jo tā vērtīgāka). Eiro monētu tehniskās specifikācijas: 2 eiro – diametrs 25.75 mm, svars 8.5 g; 1 eiro – diametrs 23.25 mm, svars 7.5 g; 50 centi – diametrs 24.25 mm, svars 7.8 g; 20 centi – diametrs 22.25 mm, svars 5.7 g; 10 centi – diametrs 19.75 mm, svars 4.1 g; 5 centi – diametrs 21.25 mm, svars 3.9 g; 2 centi – diametrs 18.75 mm, svars 3 g; 1 cents – diametrs 16.25 mm, svars 2.3 g.

Dažādu nominālvērtību monētām ir atšķirīgas jostas. 2 eiro monētai uz smalki rievotas jostas iekaltas rakstzīmes, 1 eiro monētas jostai ir pārtraukts rievojums (trīs iedaļas - ar rievojumu, trīs iedaļas - gludas), 50 un 10 centu monētas jostu klāj smalki ierobi, 20 centu monētas jostai ir septiņi iespiedumi («spāņu zieda» forma), 5 un 1 centa monētas josta ir gluda, 2 centu monētas josta ir gluda un ar gropi. Sīkāk par šīm pazīmēmlasāms te.

Visas eiro monētas ir derīgas visās eirozonas valstīs.

Tātad arī Latvijā, kad šeit ieviesīs eiro, varēs norēķināties un cilvēku makos nonāks dažādas eiro monētas. Savukārt Latvijas eiro monētas nonāks apritē citās ES valstīs un vēstīs par Latviju. Tas nozīmē, ka ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties, piemēram, Francijā, bet ar Somijas monētām - Latvijā. Vienīgais izņēmums ir eiro kolekciju monētas, kuras ir oficiāls maksāšanas līdzeklis tikai tajā valstī, kur izlaistas. Tiesa, šādas monētas parasti izpērk kolekcionāri, tāpēc to nejauša nonākšana cilvēka maciņā ir maz ticama.

Uz citām valstīm ļaudis parasti izved nelielu daudzumu skaidras naudas atlikumu monētās to svara dēļ. Tādējādi katrā valstī apgrozībā vairumā gadījumu cirkulē šajā valstī izlaistās eiro monētas. Īpaša monētu šķirošana un nosūtīšana atpakaļ valstīm, kurās tās izlaistas, netiek veikta. Monētas ar laiku nolietojas un tiek aizvietotas ar jaunām.

Drošība

Eiro monētu gadījumā faktiski nav jāuztraucas par viltojumiem – tādi ir sastopami ļoti reti. 2012. gadā no apgrozības izņemts 184 000 viltotu eiro monētu (salīdzinājumam - apgrozībā ir 16,5 miljardi īstu eiro monētu; 2012. gadā atklāto viltoto eiro banknošu skaits bija 531 000). Tādējādi

viltojumu un īsto monētu attiecība ir 1 pret 100 000.

Latvijas eiro monētas

2004. gadā notika tautas ideju konkurss, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumus.

Latvijas eiro monētu kalšana izmaksās 12 miljonus latu, tās kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve (Vācija). Tā tika izvēlēta atklātā konkursā, kurā piedalījās piecas kaltuves.

Latvijas eiro monētas rotās mums būtiski simboli - uz 1 un 2 eiro monētām tautumeitas portrets no sudraba pieclatnieka, uz 10, 20 un 50 centu monētām - Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, uz 1, 2 un 5 centu monētām - Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis. Un tās izskatīsies šādi:

Lai iedzīvotājiem būtu iespēja pirms eiro ieviešanas iepazīties ar Latvijas eiro monētām, no 10. decembra būs pieejami eiro monētu sākumkomplekti. Tajos būs visu nominālu eiro monētas - viens komplekts 10 latu vērtībā jeb 14 eiro un 23 centi. Šādi sākumkomplekti būs nopērkami komercbankās, 302 Latvijas Pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Kolekciju un piemiņas monētas – tradīcijas turpināsies

Arī pēc eiro ieviešanas Latvija plāno izlaist jubilejas (kolekciju un piemiņas) monētas ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem.

Kolekciju monētas tiks izlaistas ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.

Šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī.

To nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības. Kolekciju monētu īpašības, piemēram, krāsa, diametrs vai svars, būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.

Otrs bloks ir piemiņas monētas. Katru gadu katrai eirozonas dalībvalstij (kā arī Monako, Sanmarīno un Vatikānam, kuras arī saskaņā ar speciālu vienošanos izmanto eiro) ir tiesības izlaist divas īpašās (piemiņas) 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumam. Papildus var tikt izlaista vēl viena 2 eiro monēta kāda kopēja ES valstu projekta ietvaros, piemēram, ES vai Eiropas Monetārās savienības jubilejas atzīmēšanai.

Šīm monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs. Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

Lielākā daļa piemiņas monētu tiek emitētas, atceroties kādu vēsturisku notikumu gadskārtas vai pievēršot uzmanību būtiskiem aktuāliem notikumiem. Pirmo 2 eiro piemiņas monētu 2004. gadā emitēja Grieķija par godu Atēnu Olimpiskajām spēlēm.

Kur meklēt informāciju par eiro?

Gada otrajā pusē Latvijas Banka kopā ar ECB iepazīstinās burtiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju ar naudas pazīšanai nepieciešamo informāciju.

Ar eiro naudaszīmju paraugiem var iepazīties speciālā mājas lapā www.jaunas-euro-banknotes.eu, ECB interneta vietnē www.ecb.eu un Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv. Izveidota speciāla prezentācija, kas veltīta katras valsts eiro monētām http://www.ecb.int/euro/html/eurocoins.lv.html.

Latvijas eiro monētu dizainparaugi apskatāmi Latvijas Bankas interneta vietnē http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-eiro-monetas.

Tuvojoties eiro ieviešanai, iedzīvotāji saņems drukātu un cita veida informāciju par eiro naudaszīmēm un to pretviltošanas pazīmēm.