Jau pavisam drīz – pēc pieciem līdz septiņiem gadiem – pa Rīgas ielām varētu sākt kursēt ar ūdeņradi darbināmi autobusi un automašīnas. Tā intervijā portālam TVNET saka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža un gāzu sensoru laboratorijas vadošā pētniece Līga Grīnberga. Viņa akcentē, ka Latvijai vajadzētu izmantot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas šai jomā. Savukārt pašvaldība ir citās domās un norāda uz šādu auto dārdzību.
Mašīnas, kurām nevajag benzīnu
Jau iepriekš tika Latvijai piedāvātas iespējas piedalīties ūdeņraža degvielas demonstrāciju autobusu izmantošanai Rīgas ielās. Šo projektu iniciēja kompānija HydroThane no Antverpenes, Beļģija.
Izmantotu sabiedriskajā transportā un atkritumu pārvadātājos
Galvenā ideja bija "pieradināt" cilvēkus pie ūdeņraža izmantošanas, sajaucot to kopā ar saspiesto dabas gāzi un pildot sabiedriskā transporta un atkritumu mašīnu tvertnēs.
Tādējādi būtu vieglāk vēlāk pāriet uz tīra ūdeņraža izmantošanu. Tomēr Rīgas dome tajā laikā bija aizrāvusies ar biodīzeļa autobusa izmēģinājumiem un neakceptēja šāda projekta ieviešanu Latvijā, Grīnberga atzina.
Trūkst uzpildes staciju
“Patlaban Latvijā īsti nav jēgas pirkt ūdeņraža auto, jo nav ūdeņraža uzpildes stacijas. Bet stacijas nav tādēļ, ka nav ūdeņraža mašīnas. Bet ar kaut ko jāsāk!” zinātniece, apņēmības pilna saka un paskaidro, ka Eiropā sākusies šī jautājuma aktīva apspriešana.
Kurināmā šūnas un ūdeņraža platformas kopuzņēmuma un Eiropas ūdeņraža asociācijas projektu ietvaros ir iespēja piedalīties konkursos par ūdeņraža transporta demonstrāciju modeļu (reāli autobusi un mašīnas) izmantošanu pilsētās.
Uzvarot konkursā Latvija varētu iegūt iespēju izmantot Eiropas naudu šādu auto iegādei un uzpildes staciju būvniecībai.
Savukārt, gūstot vietējās pašvaldības atbalstu šāda projekta ieviešanai, jau pavisam drīz Rīgā varētu parādīties ūdeņraža autobusi un automašīnas.
Ūdeņraža autobusi Rīgā varētu parādīties jau tuvāko 5-7 gadu laikā.
Turklāt šādu autobusu iegāde Latvijai daudz nemaksātu, jo lielāko daļu izdevumu segtu no Eiropas līdzekļiem.
Tāpat Latvijai vajadzētu cilvēkus, kuri šai jomā strādātu un attīstītu loģistiku.
Pašvaldība citās domās
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods portālam TVNET sacīja, ka par Eiropas Savienības naudu šai jomā ir pavisam vienkārša matemātika, kas jau iepriekš ir skatīta.
"Eiropas Savienība atļauj finansēt 50% no inovatīvā pasākuma. Tas nozīmē – autobuss nosacīti maksā 100 tūkstošus, bet iekārta maksā vēl 100 tūkstošus. Eiropa mums dos pusi no šīs iekārtas cenas."
Ūdeņraža autobusi izmaksā divas reizes dārgāk nekā parastie autobusi.
Savukārt esošajiem autobusiem šīs iekārtas dažādu iemeslu dēļ neesot iespējams uzstādīt. Saistībā ar jaunajiem autobusiem darbojas garantijas saistības, bet vecajiem autobusiem tādas pārbūves nenotiekot. Tas esot stipri sarežģīti.
Ūdeņraža automobiļi ir ļoti dārgs pasākums: “Pat tās pilsētas, kuru budžets ir lielāks par mūsu valsts budžetu, neatļaujas šādu greznību. Vairāk skatās uz biodīzeli, biogāzi vai dabasgāzi, savā sektorā arī uz elektromobiļiem.”
Gaida iniciatīvu no zinātniekiem
Bet Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC), kuru portāls TVNET informēja par universitātes pārstāvju izteikumiem, sacīja, ka neviens neesot piedāvājis pašvaldībai sadarbību šai projektā: "Lai viņi nāk! (..) Neviens ar ūdeņraža piedāvājumu nav nācis!
Iespējas šim projektam piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus viņš vērtēja pozitīvi, taču vienlaikus izteica: "Tas ir labi, tikai jautājums, kurā stadijā viņi šobrīd atrodas – vai viņi domā piesaistīt naudu izpētei. Protams, dzinējs ir jāpielāgo katrai degvielai. Tāpat mēs nevaram iepildīt dzinējā zemākas kvalitātes degvielu vai arī mainīt benzīnu ar dīzeļdegvielu. Tāpat arī šeit. Droši vien ir citas kvalitātes un uzbūves dzinēji."
"Mēs jau nenodarbosimies ar izpēti. Tas ir tīri viņu darbs. Viņiem ir jāpiegādā gatavs produkts un mēs iepirksim konkrētus transportlīdzekļus, kuri ir piemēroti šim risinājumam."
Jautāts, vai Rīga būtu gatava ūdeņraža automobiļiem, Radzevičs teica: "Skatīsimies arī cenas samērību."
Viņš akcentēja, ka vairāki autobusi patlaban testa režīmā darbojas ar biodegvielu.