Lielākā daļa esošo Saeimas deputātu vēlas startēt vēlēšanās

Avīzes veiktā aptauja liecina, ka, ja iedzīvotāji 23.jūlijā nobalsos par Saeimas atlaišanu, gandrīz visu frakciju deputāti plāno startēt parlamenta ārkārtas vēlēšanās.

"Diena" aptaujājusi vairāk nekā 50 tagadējo, kā arī dažus bijušos Saeimas deputātus un ministrus. Uz jautājumu, vai viņi varētu septembrī kandidēt Saeimas vēlēšanās, ja tauta atbalstīs Saeimas atlaišanu, lielākā daļa atbildējusi ar pārliecību, ka jaunas vēlēšanas noteikti būs. Piemēram, Dagnija Staķe, kura šajā Saeimā nestrādā, atzinusi, ka ZZS Tukuma rajona nodaļa jau ir izvirzījusi kandidātus. Arī Ingmārs Līdaka (ZZS) jau zinājis, ka kandidēs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Tikmēr ZZS līderis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis bijis viens no retajiem, kas atgādinājis, ka referendums vēl nav bijis un Saeima nav atlaista. Arī Imants Lieģis ("Vienotība") šī paša iemesla dēļ atturējies atklāt savus plānus.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tāpat kā ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") bijis ļoti lakoniski, sakot, ka lēmumu vēl neesot pieņēmuši. Kampars arī nav vēlējies komentēt "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas paziņojumu Latvijas Televīzijas "100. panta preses klubā" par to, ka Kampara vairs nebūšot nākamajā valdībā.

Lielākā daļa "Vienotības" deputātu plāno startēt vēlēšanās, jo nejūtas vainīgi pie Saeimas atlaišanas. Vairāki politiķi, piemēram, Ingūna Rībena ("Vienotība"), gan klāstījusi, ka pagaidām ir vairāki nezināmie, kas var ietekmēt katra atsevišķa deputāta lēmumu un arī partijas izredzes vēlēšanās. Ja tajās savu komandu piesaka Valsts prezidents Valdis Zatlers, ir jauna situācija, uz kuru daļa sabiedrības gan raugās kā uz cerību nodrošināt vairākumu Saeimā ar oligarhiem nesaistītiem politiskiem spēkiem. Jauna situācija būs arī tad, ja Zatlers nolemtu pievienoties "Vienotībai".

Tāpat atsevišķu politiķu lēmumu par kandidēšanu var iespaidot Pilsoniskās savienības (PS) kongresa iznākums, jo PS vēl nav pieņēmusi lēmumu par iekļaušanos "Vienotībā", norāda avīze. Ne tikai Dzintra Hirša un Janīna Kursīte-Pakule, bet arī Ilma Čepāne atzinusi, ka vēl nevarot pateikt, vai kandidēs vēlēšanās. Kursīte-Pakule gan to nesaista ar situāciju apvienībā, bet sabiedrības negatīvajiem priekšstatiem par politiķiem, kaut arī lielākā daļa pašreizējo tautas priekšstāvju esot centusies godprātīgi strādāt.

Vienīgais no uzrunātajiem, kurš jau pieņēmis lēmumu vēlēšanās nestartēt, bijis viens no Tautas partijas (TP) līderiem Māris Kučinskis. Viņaprāt, partijai nevajadzētu šajās vēlēšanās piedalīties, jo kampaņa būšot nevis par to, kā valstij attīstīties, bet "kurš skaļāk nolamās oligarhus un mēs kļūsim par mērķi".

Tikmēr TP sadarbības partneri no apvienības "Par labu Latviju" – Aināra Šlesera vadītā LPP/LC - sava līdera vadībā vēlēšanās ir nolēmusi piedalīties, interesi par tām izrādījis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība), kurš tāpat kā pērn joprojām uztur intrigu par savu lomu ZZS startā vēlēšanās.

Vēlēšanās būtu gatavs piedalīties arī kādreizējais integrācijas ministrs Oskars Kastēns (LPP/LC), kurš 10.Saeimā netika ievēlēts. Viņš atzinis, ka varētu apsvērt iespēju kandidēt, ja partija šādu iespēju piedāvās.

Savukārt citi bijušie partiju līderi, kuri šajā Saeimā vairs nav ievēlēti, gandrīz visi atzinuši, ka neplāno startēt ārkārtas vēlēšanās. Tajās neplāno piedalīties ne Māris Grīnblats (Nacionālā apvienība), ne Mārtiņš Roze (ZZS). Arī bijušie TP līderi Atis Slakteris un Aigars Kalvītis vēl nejūtot vēlmi atgriezties lielajā politikā. Noteiktu noraidījumu dalībai vēlēšanās paudis arī ilggadējais politiķis Jānis Lagzdiņš, kurš pēc aiziešanas no TP nav iestājies citā partijā, lai gan interesi par politiku neesot zaudējis.

Tāpat iespēju ārkārtas vēlēšanās nestartēt paudis Dzintars Ābiķis ("Vienotība"), kurš bez pārtraukuma parlamentā strādājis kopš 1990.gada. Avīze gan norāda, ka bijis jūtams - viņš labprāt piedalītos vēlēšanās, vienīgi nav pārliecināts, vai vēlētāji vēlas redzēt tos, kuri parlamentā bijuši tik ilgi, un vai līdz ar Zatlera iesaistīšanos nesaruks "Vienotības" izredzes.

Jau vēstīts - ja 23.jūlija referendumā iedzīvotāji nobalsos par Saeimas atlaišanu, parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks rudenī.