Lielbritānijā pašlaik dzīvo 39 tūkstoši viesstrādnieku no Latvijas

Visvairāk Lielbritānijā ir poļu

No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.

Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.

Austrumeiropieši ir labs un izdevīgs darba spēks

"Telegraph" atsaucas uz migrācijas pētījumu institūta "MigrationWatch UK" pārstāvi Endrjū Grīnu, kurš slavē austrumeiropiešu darba tikumu. "Austrumeiropieši ir ļoti labi darbinieki, tāpēc darba devēji ar prieku viņus pieņem darbā," viņš teicis.

Grīns tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka austrumeiropiešu viesstrādniekiem maksā zemākas algas nekā vietējiem britu darbarūķiem.

"Bieži vien viņi saņem ļoti zemas algas un piekrīt strādāt grūtos darba apstākļos,"

viņa norādīto citē avīze.

Pavasarī Lielbritānijā radās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.

Pabalstus varēs saņemt jau pēc trīs nostrādātiem mēnešiem

Laikraksta "Daily Express" portāls vēstīja, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem varētu strauji pieaugt, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.

Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.

Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem savās valstīs.

Šajā saistībā portāls minēja, ka, piemēram, Latvijā bezdarbnieka vidējais pabalsts ir 57,20 mārciņu (aptuveni 45 lati) mēnesī, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedz vidēji 256 mārciņas (aptuveni 200 latu).