/nginx/o/2018/07/16/9875439t1hb3ce.jpg)
Laikā, kad LR Saeimā 3. lasījumā tiek virzīti «Medību likuma» grozījumi, neliela grupiņa tā saucamo lielo zemju īpašnieku, mēģina virzīt savas intereses. Viņu mērķis ir panākt, lai zemes īpašniekiem tiek dotas neierobežotas tiesības organizēt medības savā īpašumā.
Vairākas organizācijas un institūcijas, tai skaitā arī «Latvijas Mednieku savienība» un «Latvijas loku mednieku asociācijas» biedrība ir paudušas atbalstu Ministru kabineta un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptētajiem «Medību likuma» grozījumiem tā sākotnējā redakcijā, kas neatbalsta šauru interešu lobēšanu.
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: «Gandrīz pēc divu gadu darba Zemkopības ministrijas darba grupā, «Medību likuma» grozījumi ir nonākuši Saeimā un šobrīd vēlme «uzlabot» darba grupā panākto vienošanos, Ministra Kabineta apstiprināto redakciju un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu ir daudziem – īpaši lielajiem zemes īpašniekiem, kuriem pieder vienkopus vairāk nekā 1000 hektāru saimniecības zemes.
Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka lemjot par medību saimniecības organizāciju, ir jāņem vērā šī brīža apstākļi Latvijā. Uzskatu, ka priekšlikumu iesniegšana izmaiņām »Medību likuma» grozījumos Saeimā 3. lasījumā nav uzskatāmi par normālu likumdošanas izstrādi, bet gan par šauru interešu lobēšanu, jo jaunie priekšlikumi paredz iespēju lielajiem zemes īpašniekiem veidot medību iecirkņus tikai uz lauksaimniecības zemēm, tādejādi apdraudot dzīvnieku populāciju visā Latvijā. Zemnieku saeimas priekšlikumi, kas it kā aizstāv visu lauksaimnieku intereses, patiesībā skar tikai dažus desmitus lielākos zemes īpašniekus.»
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2010.gada datiem zemnieku saimniecības ar vairāk nekā 500 hektāriem lauksaimniecības zemes ir mazāk nekā 0,1% no kopējā zemnieku saimniecību skaita.
Jaunajā likumprojektā efektīvas metodes pret meža cūku postījumiem
«Medību likumā» paredzētie grozījumi jau šobrīd paredz veselu virkni risinājumu, lai varētu samazināt reālus meža cūku postījumus. Grozījumi paredz piecas reizes samazināt meža cūku medību iecirknī nepieciešamo meža platību (no 1000 ha uz 200 ha). Turklāt likuma grozījumos ir iekļauts jauns pants par kārtību, kā rīkoties gadījumos, ja medījamie dzīvnieki nodara ievērojamus postījumus lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai. Likuma grozījumi paredz arī iespēju meža cūku medībām izmantot nakts redzamības tēmekļus un pusautomātiskos ieročus ar patronu ietilpību vairāk kā trīs patronas.
«Zemnieku saeimas publiski paustie argumenti par «milzīgajiem meža cūku postījumiem» un nekontrolēto šo dzīvnieku skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā ir blefošana, kuras mērķis – tikt pie plašākām un nekontrolētām medību iespējām. Stāsti par milzīgajiem postījumiem šobrīd nav pamatoti ar konkrētiem cipariem un faktiem. Cik lielas platības pērn meža dzīvnieki nopostījuši; kuros reģionos; utt. Šādu faktu nav! Tas, ka Zemnieku saeima visiem spēkiem cenšas aizkavēt šo grozījumu pieņemšanu, liecina, ka patiesais mērķis ir nevis postījumu novēršana, bet gan vēlme tikt pie iespējas nekontrolēti šaut meža cūkas.» J. Baumanis.
Noraidītās izmaiņas atļaut medīt ar loku - absurdas!
Medības ar loku ir atļautas 15 Eiropas valstīs un pasaulē kopumā ir aptuveni četri miljoni loku mednieku.
Jānis Kļaviņš, biedrības «Latvijas loku medību asociācija» valdes priekšsēdētājs: «Tas ir lielākais malds, ka dzīvnieku nomedīšana ar loku ir vienkāršs uzdevums un bagāto izprieca. Ir daudz jāzina par dzīvnieku uzvedību, medību teritoriju, jāprot nepamanītam nonākt ļoti tuvā distancē zvēram, kā arī pašam medniekam jābūt lieliskā fiziskā formā. Būt par loku mednieku ir lielākā medniecības meistarība, jo šāds medību veids dzīvniekam būtiski vairo izredzes mednieku pamanīt un aizmukt.»
Saeima 2. lasījumā noraidīja iespēju Latvijā ieviest jaunu medību rīku – medību loku. Šī likumprojekta izstrāde aizņēma divus gadus un par jaunajām izmaiņām iestājās visas nozarē iesaistītās organizācijas, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
«Viena no bažām, kas izskanējusi ir - klusais šāviens, kura rezultātā palielināšoties malu medību gadījumi. Šaušana ar loku ir medību metode ar augstām prasmēm un prasībām, tāpēc loks un bulta nav piemērota malu medniecības metode. Mūsdienās noziedzniekiem un neētiskiem medniekiem ir daudz vienkāršāki veidi kā medīt. Jebkura malu medniecība ir negodīga, neētiska un ar likumu sodāma. Tieši loku mednieki ir ierosinājuši veikt izmaiņas »Medību likumā», lai arī medības ar loku būtu regulētas un kontrolējama,» skaidro J. Kļaviņš.
Par «Medību likumu»
2013.gada 20. jūnijā Saeima lems par »Medību likuma» grozījumu atbalstīšanu 3. lasījumā – »Medību likuma» grozījumi attieksies uz 30 000 Latvijas aktīvo mednieku. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Plānotie grozījumi »Medību likuma» paredz:
- sakārtot attiecības starp medību tiesību īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem;
- atļaut medības ar loku;
- noteikt stingru regulējumu uz vietām, kur medības aizliegtas;
- noteikt tiesisko regulējuma attiecībā uz medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem saimniecībām.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)