Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Tiesai nodod no «Latvenergo» kriminālprocesa izdalīto lietu (8)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izskatīšanai Rīgas rajona tiesā nodevis lietu, kas 27.martā tika izdalīta no tā dēvētā «Latvenergo» kriminālprocesa. Apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar AS «Latvenergo» rīkoto konkursu.

Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, izdalītajā lietā apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar AS «Latvenergo» rīkoto konkursu «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija». Vienai personai apsūdzība celta par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet divām personām - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS «Latvenergo» rīkotajā konkursā «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde» uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.

Tāpat kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no «Latvenergo» amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un lai tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi.

Kopējais kukuļa apmērs bijis 627 100 eiro

jeb 440 728 lati, liecina apsūdzība.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā lietā celto apsūdzību pamatotība būs jāpārbauda tiesai.

Kā apstiprināja Rīgas rajona tiesā, šajā lietā uz apsūdzēto sola būs jāsēžas kādreizējam «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļko, uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam un biznesa konsultantam Andrejam Livanovičam.

Pirmā tiesas sēde paredzēta šā gada 21.oktobrī.

Kā ziņots, tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā KNAB veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu.

Pērn rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau

bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem

eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Uzņēmumam «Gama» uzdots samaksāt 850 000 latus

Ģenerālprokuratūra tā dēvētajā uzņēmuma «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietā piespriedusi 12 000 latu naudas sodu Turcijas pilsonim, savukārt Turcijas uzņēmumam «Gama» uzdots samaksāt 850 000 latu.

Šajā krimināllietā Ģenerālprokuratūrā pirmstiesas process notiek pret vairākām «Latvenergo» bijušajām vadošajām amatpersonām un ar viņiem saistītām - atsevišķu Latvijas, Zviedrijas, Spānijas un Turcijas uzņēmumu - atbildīgām personām. Šobrīd apsūdzības uzrādītas septiņām personām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn rudenī kopumā lūdza saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena konstatējusi, ka šajā krimināllietā daudzo epizožu skaits rada šķēršļus izmeklēšanas pabeigšanai saprātīgos termiņos, tādēļ, kas attiecas uz «Turcijas epizodi» un saistīts ar Turcijas uzņēmumu «Gama», 20.februārī tika izdalīts atsevišķs kriminālprocess par tirgošanos ar ietekmi «Latvenergo» rīkotajā Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projekta iepirkuma procesā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, atsevišķā lietvedībā tika izdalīts kriminālprocess pret Turcijas pilsoni Ozguru Umutu Eroglu apsūdzībā par tirgošanos ar ietekmi. Tāpat tika izdalīts process pret juridisko personu - uzņēmumu «Gama» par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Saskaņā ar apsūdzību Eroglu uzņēmuma «Gama» interesēs Latvijas pilsonim «konsultantam L», pret kuru turpinās izmeklēšana pamatlietā, par noslēgtu līgumu starp «Latvenergo» un «Gama», personiski, kā atlīdzību piedāvāja samaksāt 3,4% no noslēgtā līguma cenas, kas bija 7 933 688 lati, lai tā, izmantojot savu profesionālo un sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmētu «Latvenergo» amatpersonu darbību 2008.gada 3.aprīlī izsludinātajā TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projekta iepirkumā.

Šādi, no «konsultanta L» iegūstot publiski nepieejamu «Latvenergo» informāciju un dokumentus un izmantojot tos uzņēmuma piedāvājuma sagatavošanā, uzņēmums «Gama» tika atzīts par uzvarētāju iepirkuma konkursā un 2010.gada 3.martā «Latvenergo» un «Gama» noslēdza TEC-2/2 EPC līgumu.

Pēc līguma noslēgšanas un «Latvenergo» maksājuma daļas par līgumu saņemšanas uz «konsultanta L» bankas kontu Kiprā «Gama» pārskaitīja 3,4% no veiktā pārskaitījuma summas jeb 796 150 latus, bet turpmākie maksājumi netika veikti, jo 2010.gada 15.jūnijā KNAB tika sākts kriminālprocess «Latvenergo» amatpersonu lietā un tika uzlikti aresti noziedzīgi iegūtas naudas kontiem dažādu valstu bankās.

Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā piecos procesos tiesa arestēto naudu atzina par noziedzīgi iegūtu un konfiscēja - kopsummā 743 133 ASV dolārus (399 062 lati) un 745 097 eiro (523 657 eiro).

«Turcijas epizodē» apsūdzētais Eroglu un uzņēmuma «Gama» vadība sadarbojās ar izmeklēšanu.

Sadarbojoties ar izmeklēšanu, tika panākta vienošanās, ka «Gama» un «Latvenergo» 2012.gada 22.jūnijā parakstīja vienošanos par grozījumiem TEC-2/2 EPC līgumā un par 3,4% samazināja šī līguma cenu, tādējādi «Gama» brīvprātīgi atteicās no «Latvenergo» saņemt to atlīdzības daļu, kas iepriekš bija paredzēta samaksāt «konsultantam L», kā arī atmaksāja «Latvenergo» jau līdz 2010.gada 15.jūnijam pārskaitīto sadārdzinājuma summu - 796 150 latu apmērā.

Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, prokurore Jirgena uzskatīja par iespējamu kriminālprocesu pabeigt, piemērojot prokurora priekšrakstu. Eroglu piespriests 12 000 latu naudas sods, savukārt «Gama» piemērots piespiedu ietekmēšanās līdzeklis 850 000 latu apmērā. Turks un uzņēmums naudu Valsts kasē jau ir iemaksājuši.

Gan «Latvenergo» pamatlietā, gan citos no tās izdalītajos kriminālprocesos turpinās izmeklēšana, tādēļ sīkāka informācija par izmeklējamiem faktiem pagaidām netiks sniegta.

Jau ziņots, ka janvārī Ģenerālprokuratūra cēla apsūdzības piecām iesaistītajām personām tā dēvētajā uzņēmuma «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietā.

Šīs personas sauktas pie kriminālatbildības par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar «Latvenergo» rīkoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu.

Trīs personām apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un par kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Viena persona apsūdzēta par dienesta pilnvaru pārsniegšanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu, kukuļdošanu lielā apmērā un par tirgošanos ar ietekmi. Savukārt vēl vienai personai apsūdzība celta par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu.

Saskaņā ar apsūdzībām minētie noziegumi notikuši laikā no 2007.gada 21.jūnija līdz 2010.gada 15.jūnijam. Saistībā ar «Latvenergo» rīkoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu amatpersonas par konkrēta uzņēmuma uzvaru pieņēma kukuļa piedāvājumu - 5 432 989 latus.

Ņemot vērā, ka kukuļošanā iesaistītās personas KNAB aizturēja, tad paspēts nodot kukuli 77 499 latu apmērā. Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, taču zināms, ka viens no apsūdzētajiem ir bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons.

KNAB vēsturē apjomīgāko krimināllietu prokuratūra saņēma pērn septembrī un šajā pašā mēnesī apsūdzības uzrādīja divām iesaistītajām personām. Abas personas apsūdzētas par «Latvenergo» rīkoto konkursu «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr. 4, 5, 7 rekonstrukcija».

Saistībā ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkumu prokuratūra jau pērn decembrī apsūdzību cēla vienai personai par tirgošanos ar ietekmi. Decembrī pret vēl vienu personu kriminālprocess šajā epizodē izbeigts daļā, jo personas izdarītajā nodarījumā nav nozieguma sastāva. Taču prokuratūra par šo epizodi sākusi kriminālprocesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai.

KNAB pērn rudenī kopumā lūdza saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos.

Par kukuļņemšanu KNAB izmeklētājs rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām «Latvenergo» amatpersonām, pret divām no tām - arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par kukuļdošanu ierosināts saukt pie atbildības četrus ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - astoņas personas, vienu arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Savukārt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu KNAB rosina saukt pie atbildības vienu personu.

Pēc KNAB domām, nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo KNAB izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja.

Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

KNAB šo lietu sāka 2010.gadā, kad vasarā aizturēja bijušo «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu. Tāpat birojs aizturēja Daugavpils uzņēmēju Mihailu Paladiju un uzlika arestu viņam piederošajiem 100% SIA «Būvenergoserviss» kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus «Latvenergo» pasūtījumus.

Starp aizdomās turētajiem ir arī konsultants Andrejs Livanovičs, kuram piederošā firma SIA «Energy Consulting» darbojās kā Šveices uzņēmuma «AF Colenco» aģents. «AF Colenco» ir «Latvenergo» īstenotā vairāku simtu miljonu latu vērtā TEC-2 rekonstrukcijas projekta konsultants. Šveices uzņēmums projektā darbojas kopš tā pirmsākumiem pirms astoņiem gadiem. «AF Colenco» filiāle Latvijā reģistrēta Livanoviču ģimenes privātmājā Mārupē.

No šīs lietas viena jau ir izdalīta atsevišķi un nosūtīta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Šajā izdalītajā lietā apsūdzības uzrādītas Meļko, Liuzinikam un Stalažam. Izdalītā lieta nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, taču tā vairākas reizes atteicās pieņemt, bet prokurors iesniedzis protestu. Tiesa protestu ir apmierinājusi un nozīmējusi lietas izskatīšanu 13.oktobrī.

Šajā lietā viena persona saukta pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt vēl divas amatpersonas apsūdzētas gan par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, gan par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu