Konservatīvais šiks

Iespējams, tās ir asociācijas, kas rodas saistībā ar mūsdienu biroju darbinieku ģērbšanās stilu, kas ir unificēts un kuram nav individualitātes. Taču cita starpā der atgādināt, ka nav veiksmīgāka veida, kā izteikt individualitāti, kā konservatīvais stils. Tas taču nav kantoros strādājošo ierēdņu vai biroju planktona stils, tas saistās ar angļu aristokrātiju, kura uz apkārtējiem vienmēr nolūkojas mazliet no augšas, zina savu vērtību un prot sevi parādīt ar cieņu. Tomēr tieši šeit arī slēpjas bīstamība – lai izskatītos labāks par pārējiem, tiešām ir JĀBŪT labākajam!

Lai dzīvo snobisms!

Par modes konservatīvisma paraugu tiek uzskatīts dendija stils, kas ieguvis popularitāti jau XX gadsimta sākumā, pateicoties Anglijas karalim Edvardam VII. Tagad pat grūti iedomāties, ka manierīgajā Anglijā par galveno modes un stila paudēju bija kļuvis monarhs, taču, lai cik dīvaini tas arī izklausītos, tieši tā tas bija. Jo

konservatīvismam nav nekā kopīga ar stagnāciju un atpalicību;

tā ir gadsimtos uzkrāto tradīciju un tikumisko principu retranslēšana (kas ir šā stila pamatelements) mūsdienu apstākļos. Tieši tāda arī bija karaļa Edvarda uzvedība – paliekot par īsteni konservatīvu monarhu, viņš savus pienākumus pildīja viegli un pat švītīgi (?), veikli manevrējot starp tradicionālo aristokrātiju un buržuāziju, kas tobrīd pieņēmās spēkā.

Kas tad īsti ir angļu stils? Pirmām kārtām tā ir mēra izjūta. Aristokrāts netiecas pārdot sevi dārgāk ar košu, uzmanību piesaistošu apģērbu vai izaicināt publiku ar skandalozu uzvedību. Tieši otrādi, viņš it kā uzsver savu neieinteresētību modē, bet tajā pašā laikā precīzi un eleganti prot salikt akcentus – lai nevienam pat nerastos šaubas par viņa dižciltīgo izcelsmi. Tas ir īsts snobisms pozitīvā nozīmē.

No teddy līdz pankiem

Tieši šī dendija stila īpatnība – justies pārākiem par pārējiem – pēckara Anglijā kalpojusi par pamatu jauniešu modernajai kustībai teddy boys (Tedijs – tas ir saīsinājums no vārda Edvards, reveranss Edvardam VII un viņa ģērbšanās manierei). Jaunieši no strādnieku nomalēm, kurus gluži vai plosīja anarhistiskas tieksmes, valkāja elegantus uzvalkus un konservatīvus kamzoļus.

Viņi izskatījās kā paipuisīši, bet savā būtībā bija patiesi rokenrola cienītāji.

Pēc vairākiem gadu desmitiem teddy boys pārdzīvoja vēl vienu reinkarnāciju. Kad Vivjena Vestvuda un Malkolms Maklarens atvēra slaveno veikalu Too Fast To Live, Too Young To Die, viņi pat nenojauta, ka šajās sienās rodas panku stila tendences, – viņi vienkārši bija vēlējušies atdzīvināt teddy kustību.

Nākamais konservatīvā stila vilnis ir preppy – prestižo Amerikas koledžu audzēkņu dress code. Ne tik formāls kā britu aristokrātiem, tomēr ļoti atturīgs, priekšzīmīgs un elegants. Bet pats galvenais – tas ļauj sevi pieskaitīt elitei. 70. gados pasaule jau bija nogurusi no 60. gadu popārta eksperimentiem, un neuzkrītošais, taču nevainojamais angļu uzvalks bija tieši laikā.

Stingri un seksuāli

Nevajag jaukt konservatīvo stilu ar vīriešu stilu. Pēdējam ir skaidri izteikts seksuāls zemteksts: kad

sieviete velk mugurā rupju vīriešu uzvalku, viņa tā uzsver savu sievišķību,

trauslumu. Bet konservatīvismam ir daudz dziļākas ambīcijas: tā ir piederība noteiktam sabiedrības slānim, noteiktiem uzskatiem un pat politiskai pārliecībai. Bet vai tādēļ šis stils nav seksuāls? Ir gan seksuāls, pat ļoti! Šeit nostrādā visiem zināmais "mūķenes sindroms": vilina tas, kas ir apslēpts.

Ar ko ir saistīta konservatīvā stila atdzimšana? Acīmredzot mūsdienu mode pārdzīvo nepieciešamību nomest no saviem pleciem visas šīs fantastiskās bruņas ar asiem pleciem un slepkavkurpēm uz 15 centimetru augstas platformas.

Ir vēlme pēc kaut kā tīra un cēla,

kaut kā īsta, kas izturējis laika pārbaudi. Izpētot šajā sezonā Parīzes veikalus, esmu secinājusi, ka patlaban vismodernāko apģērbu var atrast veikalā Old England. Nu jau vairāk nekā simt gadu tajā tirgo britu aristokrātu apģērbu, un šo gadu gaitā tas praktiski nav mainījies.