Mātes dienas tradīcijas

Kā stāsta antropoloģe Rūta Muktupāvela, mūsdienu Māmiņas dienas forma ir saistīta ar Ameriku. Tāpat Mātes diena ir svinēta arī Anglijā, kas 16.-17. gadsimtā bijuši reliģiski svētki pirms Lieldienām, kad bērni varēja nākt uz mājām un apsveikt savas māmiņas.

„Dziļi zemapziņā māte ir cilvēks, kurš bērnu pieņem bez nosacījumiem, vienalga, vai bērns ir labs, slikts vai skaists,” uzsver antropoloģe. „Māte kā tāda nekad nepārmetīs, savukārt tēvam un citai sabiedrības daļai ir nepieciešamība apliecināties, tāpēc šī mātes beznosacījuma mīlestība noliek viņu augstākā godā.”

Māmiņas loma mūsdienu sabiedrībā un mūsdienu ģimenē ir mainījusies 20.gadsimtā pēc 2.pasaules kara, kad sievietes iesaistījās darba tirgū,

sāka attīstīties tehnoloģiju un pakalpojumu joma. Lai arī laiki un vērtības ir ļoti mainījušās, tomēr māmiņa kā ģimenes simbols ir saglabājusies. Mēs esam elements, kurš tur ģimeni kopā. Mūsu spēkos ir radīt pārliecību, ka esam laimīga ģimene.

Mēs kā mammas vs. mūsu vecmāmiņas

Ja salīdzina mūsu sieviešu paaudzi un mūsu vecmāmiņas, tad mūsu vecmāmiņas bija sievietes, kuras sauca par Lielajām Mātēm. „Es nevaru iedomāties mūsdienu māmiņas, kas izveidotos par Lielajām Mātēm, bet mūsu vecmāmiņas ir kuplas, skaistas un pašpārliecinātas,” par māmiņām saka Rūta Muktupāvela.

Tāpat noteikti pie atšķirībām jāmin tas, ka mūsu vecmāmiņas sāka dzemdēt jaunākas - pat 60. gados, kad piedzima mūsu mammas, vidējais vecums Rietumu sabiedrībai bija 23 gadi, tagad šis gadu skaitlis ir ap 30, jo sabiedrībā redzama tendence kā mēģinājums sadalīt mātes un sievietes funkcijas - iegūt labu izglītību, labi apmaksātu darbu un tikai tad vairāk pievērsties ģimenes dzīvei.

Savos novērojumos dalās antropoloģe: „Pētnieki paredz, ka šis ir laiks, kad

veidosies divi sieviešu tipi: sievietes, kuras izvēlēsies neveidot ģimeni, bet ziedoties karjerai, un sievietes – mātes,

kuras labprāt būs kopā tikai ar saviem bērniem.”

Lai sirsnīga Mātes diena, un neaizmirsti pateikt savai māmiņai: „Es tevi ļoti, ļoti mīlu!”