Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9965630t1hc3a1.jpg)
Par pozitīvo kalcija un D vitamīna ietekmi uz organismu reti kurš nebūs dzirdējis vai lasījis. Kalcijs ir ļoti nozīmīga cilvēka ķermeņa sastāvdaļa, kas palīdz mūsu kauliem un zobiem būt stipriem, matiem, nagiem un sejas ādai būt skaistai, kā arī veicina visa organisma izturību. Abiem elementiem – kalcijam un D vitamīnam – cilvēka organismā būtiska nozīme ir visu mūžu – gan piedzimstot, gan vecumā, gan jaunībā – un jo īpaši laikā, kad tiek gaidīts bērniņš
Kauli ir dzīvi audi, kas nemitīgi noārdās un atjaunojas. Ap 30 gadu vecumu tie sasniedz maksimālo masu, bet tad noārdīšanās process sāk ņemt virsroku. Mūsu organisms veido kalcija rezerves – apmēram 40 g, ar to pietiek aptuveni 200 dienām. Ja mati bieži lūst, to gali dalās, nagi šķeļas un plaisā, vēl pirms paspējuši izaugt, un sejas āda ir pelēcīga – iespējams, vaina ir tieši kalcija trūkumā.
Ja kalcijs netiek uzņemts papildus, organisms izmanto savas iekšējās rezerves – kaulus.
Kauli kļūst trausli, un ievērojami palielinās to lūzumu risks. Tāpēc ir ļoti svarīgi visas dzīves garumā rūpēties par pietiekamu kalcija un D vitamīna uzņemšanu. Fiziski vingrinājumi, uzturs un papildu kalcija un D vitamīna lietošana ir svarīga, lai uzturētu kaulus stiprus.
Pastiprināti kalcijs un D vitamīns ir nepieciešams tā saucamajām riska grupām:
* bērniem/pusaudžiem (vecāki nespēj izsekot, kādu pārtiku atvases izvēlas dienas laikā – iespējams, jogurta un siermaizītes vietā tiek apēsta bulciņa, nograuzta čipšu paka, bet kefīra glāzi aizstāj neveselīgs burbuļūdens);
* grūtniecēm un bērna barošanas laikā (mazulis cītīgi izmanto mammas “rezerves”);
* sievietēm pēc menopauzes (hormonu ietekmē īpaši strauji mazinās kalcija daudzums kaulos);
* cilvēkiem, kam jau ir diagnosticēta osteopēnija vai osteoporoze un kuri lieto specifiskos osteoporozes medikamentus (kalcija + D vitamīna preparāti ir obligāti, pretējā gadījumā ārstēšanai ar pamatmedikamentiem zūd jēga!!!).
Kā izvēlēties piemērotāko kalcija un D vitamīna preparātu?
Ieejot aptiekā un ieraugot kalciju saturošo preparātu plašo piedāvājumu, tiešām var apmulst! Viens aiz otra rindojas – kalnu kalcijs, koraļļkaļķis, vienkārši kalcijs un D vitamīns, kalcijs, magnijs, cinks, dažādi uztura bagātinātāji, komplekss ar K vitamīnu... Kā orientēties šajā piedāvājuma klāstā, kā izvēlēties pareizo?
– Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, - vai attiecīgajā preparātā pietiekamā daudzumā ir D vitamīns (sākot ar 200 IU (starptautiskās vienības) jeb 5 mkg tabletē), kurš nodrošina 80–90% no visa uzņemtā kalcija uzsūkšanos.
D vitamīns sintezējas ādā ultravioleto staru iedarbībā, tādēļ ieteicams uzturēties saulē kādas 15-20 minūtes dienā. Pietiks, ja būs atklātas rokas, kājas un dekoltē zona. Svarīgi atcerēties:
ja sauļojoties izmantojam pretiedeguma krēmu, tad D vitamīna veidošanās ādā samazinās par 90%!
Te gan atkal rodas jautājums, cik saulainu dienu Latvijā ir. Zinot, ka D vitamīns ir jāuzņem regulāri, ieteicams ērtākais un drošākais veids – vai nu ar D vitamīnu saturošiem medikamentiem, vai pārtiku.
Pārtikā D vitamīns sastopams: 100 g cepta laša – 360 IU D vitamīna, cepta zuša – 200 IU, 100 g konservētu sardīņu eļļā satur 250 IU, 1 olā ir 20 IU, 150 ml mencu aknu eļļas – 1360 IU D vitamīna, bet tajā var būt arī daudz veselībai kaitīgu vielu – smagie metāli, radioaktivitāte.
Starp citu, pierādīts, ka veselus un stiprus kaulus nodrošina tikai kalcijs kombinācijā ar D vitamīnu. Nav pārliecinošu un plašu klīnisko pētījumu, kas pierādītu citu mikroelementu (magnija, cinka u. tml.) kaulus stiprinošu ietekmi.
– Otrs izvēles faktors – kalcija veids, ko satur attiecīgais preparāts, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar kalcija daudzuma uzsūkšanos organismā. Tāpēc izvēle nr.1 ir kalcija karbonāts, no kura uzsūcas visvairāk kalcija – līdz pat 40%. No kalcija citrāta 2 reizes mazāk, bet šo kalciju labāk lietot tiem, kuriem samazināta kuņģa sālsskābes sekrēcija. Savukārt no kalcija glukonāta uzsūcas vismazāk, tikai kādi 13%.
Turklāt vērts atcerēties, ka no košļājamām vai sūkājamām kalcija tabletēm kalcijs uzsūksies labāk.
Nenoliedzami nozīmīga loma ir arī ikdienā uzņemtajai pārtikai. Tomēr, kritiski izvērtējot savu ikdienas uzturu, vai tiešām uzņemam nepieciešamo kalcija daudzumu? Lai objektīvi izvērtētu, cik bagāta ar kalciju ir mūsu ēdienkarte, ieteiktu vairāku dienu garumā aizpildīt tā saucamo kalcija kalkulatoru (pieejams www.kalcijs.lv). Vadoties pēc vecuma, dzimuma un ikdienā izdzertā, apēstā, var aprēķināt, cik reāli dienā uzņemat kalciju un cik tas būtu jāuzņem jūsu vecumā. Ja nu gadījumā nav pieejas internetam, tad var pats parēķināt līdzi: 200 g jogurta bez piedevām satur 415 mg kalcija, 100 g sardīņu konservu – 324 mg, 45 g Čederas siera – 306 mg, 1 glāze 0,5% piena – 302 mg, bet 1glāze 3,5% piena 291 mg, 2 ēd.k. skāba krējuma – 32 mg, 100 g vājpiena biezpiena – 138 mg.
Un tā, pārfrāzējot kāda ļoti gudra cilvēka atziņu, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, vajadzētu izvēlēties tādu preparātu (vēlams tomēr medikamentu, kura izcelsme un iedarbība ir izpētīta un pierādīta pētījumos), kurš ir ērtāk (retāk) lietojams, bet satur pietiekamā daudzumā gan kalciju, gan D vitamīnu. Un noteikti nevajag ticēt visiem brīnumiem, ko sola reklāmas un individuālie izplatītāji par brīnumainajiem kaļķiem, labāk tiešām vērsties pie ārsta vai farmaceita pēc kvalitatīvas konsultācijas.