Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Šodien svinam Lieldienas. Daļai tie ir ģimeniski pavasara godi, kad brokastu galdā tiek celtas olas un sētā slietas šūpoles. Savukārt citam - ticības pilni reliģiski svētki, kuros noteikti doties uz baznīcu. Portāls TVNET katram novēl saulainus un priecīgus svētkus!
Katoļu mācītājs Ilmārs Tolstovs sarunā ar portālu TVNET skaidroja, ka Lieldienas jeb Kristus nāves un augšāmcelšanās svētki ir centrālie kristiešu svētki. «Ja tā var teikt, tā ir ass, ap ko griežas visa kristieša dzīve.»
Priesteris paskaidroja, ka katra svētdiena ir kā «mazās Lieldienas», jo katru svētdienu kristieši dievkalpojumā piemin šo svarīgo notikumu.
Kādi ir Lieldienu pirmsākumi?
Lieldienu pirmsākumi meklējami jau Vecajā Derībā, kad izredzētā tauta tikai izvesta no Ēģiptes zemes verdzības un ar sausām kājām pārgāja Sarkano jūru (tas aprakstīts 2. Mozus grāmatā no 1. līdz 12. nodaļai).
Par piemiņu šim notikumam jūdu tauta līdz pat šodienai svin Pashu (ebr. Pesah), kurā piemin šo notikumu.
«Jēzus Lielajā Ceturtdienā arī svinēja jūdu Pashu, bet tai deva jaunu saturu un jēgu. Tagad viņš pats kļūst par Jēru, ar kura asinīm tiek glābta visa cilvēce. Vecajā Derībā tās bija jēra asinis, ar kurām tika notrieptas ebreju māju durvis Ēģiptē, un tā viņi palika dzīvi. Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās kristieši caur kristības sakramentu tiek iegremdēti kristības ūdeņos un »ar sausām kājām« iziet no »grēku jūras«,» dvēseļu gans skaidroja.
Trīs lielās dienas
Lieldienas tiek ievadītas ar Zaļās ceturtdienas dievkalpojumiem. Savukārt Lielajā piektdienā kristieši piemin Jēzus nāvi pie krusta un dodas simboliskos Krusta ceļos. Dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai iesākas jau sestdien – Lieldienu vigilijā.
Svēta kristību ūdeni un ēdienu
Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar kristību liturģiju. Apustulis Pāvils kristību salīdzina ar guldīšanu kapā, kam seko augšāmcelšanās, jo šai sakramentā cilvēki atdzimst jaunai pārdabiskai dzīvei.
Tādēļ Lieldienu vigilijas Misē tiek svētīts kristības ūdens un ticīgie atjauno savus kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļauna un pastāvēt stipriem ticībā uz Dievu.
Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis mums Svēto Komūniju, t.i., ēdienu, «kurš pastāv mūžīgai dzīvei».
Arī kristieši ēd olas un šūpojas
Mācītājs atgādināja, ka arī kristiešiem ir atļauts ēst olas un šūpoties, tomēr jācenšas atturēties no dažādiem buršanas, maģijas elementiem. Arī ticējumus vajadzētu uztvert tikai kā tautas kultūras tradīciju, izvairoties no jebkādām māņticībām.
Lieldienu svētdienas rītā pie «Kristus kapa» notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto misi pie galvenā altāra.
Lai katram izdevušies - saules, siltuma un mīlestības pilni svētki!