/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9988962t1hd184.jpg)
Lai gan nereti sabiedrībā izskanējušas runas, ka pagājušā gada februārī notikušo krievu valodas referendumu palīdzēja sarīkot Krievijas specdienesti, nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš tā nedomā.
Kažociņš nedomā, ka krievu valodas referendumu palīdzēja sarīkot Krievijas specdienesti (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kažociņš atzina, ka Latvijas sabiedrības daļas atbalstu guvušie krievu valodas referenduma organizatori Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko ir Drošības policijas, ne SAB redzeslaukā, taču nevarot apšaubīt, ka Lindermans ir anarhists.
Ja Lindermana rokās nonāktu vara, viņš par to būtu bēdīgs, jo vēlas iegūt mocekļa tēlu nolūkā saņemt lielāku atbalstu, savukārt, ja pret Lindermanu vērstos nelikumīgā ceļā, viņš būtu brīvības cīnītājs un ietekmīgāks nekā pašreiz, pārliecināts ir SAB direktors.
Lai arī nereti sabiedrībā izskanējušas runas, ka krievu valodas referendumu palīdzēja sarīkot kaimiņzemes specdienesti, Kažociņš tā nedomā, jo Latvijā esot pietiekami daudz cilvēku, kuri gatavi iet parakstīties un balsot par krievu valodu. Turklāt Kažociņš uzskata, ka Krievijas specdienestiem nebūtu pa spēkam tāda projekta realizēšana Latvijā.
Kažociņš otrdien aizvadīja pēdējo darba dienu SAB direktora amatā.