Sākti četri kriminālprocesi saistībā ar elektrības krīzi ziemā

Pievienots AS "Latvenergo" viedoklis

Procesi - par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu

Prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka kriminālprocesus sācis prokurors Agnis Pormalis.

Kā informēja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Vasks, šā gada 10.janvārī prokurors sāka pārbaudi un tās rezultātā 8. un 11. aprīlī tika sākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 197.panta - par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.

Atbilstoši aizsargjoslu likumam uzņēmuma - elektrisko tīklu gaisvadu līniju valdītāja - amatpersonu pienākums bija rūpēties, lai tiktu izcirsti koki un zari aizsargjoslā, kā arī ārpus aizsargjoslas, ja tie var apdraudēt gaisvadus.

Ja šis ar likumu uzliktais pienākums būtu pienācīgi pildīts, personām - gan juridiskām, gan fiziskām - nebūtu nodarīti zaudējumi, nebūtu bijusi nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju, skaidroja Vasks.

Minētie prokurora lēmumi ir pieņemti par notikušo AS "Sadales tīkls" Austrumu, Rietumu, Ziemeļu un Ziemeļaustrumu reģionā, un pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai tie pēc piekritības ir nodoti Valsts policijai.

"Latvenergo": Nav pamata apšaubīt "Sadales tīkla" godprātību janvāra vētras seku likvidēšanā

Laika apstākļi, kādi bija 2010.gada decembra beigās un 2011.gada janvāra sākumā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ nav pamata apšaubīt AS "Sadales tīkls" uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda "Sadales tīkla" mātesuzņēmuma AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Siksnis uzsvēra, ka Latgalē gadumijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi - sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt gandrīz no jauna.

""Sadales tīkls" darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti," skaidro Siksnis.

Ziemā novērotā dabas stihija, kas izraisīja masveida elektroapgādes atslēgumus, bija unikāla gan sniega daudzuma, gan laika apstākļu ziņā. Elektroapgādes līnijas ik gadu tiek tīrītas atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kā arī pieejamajam līdzekļu apjomam, turklāt iztīrīto elektrolīniju platība kopš 2007.gada ir gandrīz divkāršojusies, salīdzinot pa gadiem. Tomēr šādai ārkārtas situācijai, kas pieredzēta reizi 30 gados, iepriekš veiktie līniju sagatavošanas darbi nav līdzējuši.

Kā norādīja "Latvenergo" pārstāvis, ārpus apdzīvotām vietām, aizsargjoslas platums līnijām ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem ir 6,5 metri no līnijas ass, taču koki sasniedz pat 30 metru garumu. Tas nozīmē, ka līnijā iegāzties var koks, kas aug 30 metru attālumā no līnijas - matemātiski rēķinot, pat 23,5 metru attālumā no aizsargjoslas beigām. "Pie šādiem apstākļiem neredzam pamatu vispārīgiem pārmetumiem "Sadales tīkla" darbiniekiem par pārkāpumiem elektrolīniju ekspluatācijā vai trašu tīrīšanā, vai neizdarību savu pienākumu veikšanā," akcentē Siksnis.

Viņš sacīja, ka būtiskākās atziņas, kas tika apkopotas pēc piedzīvotās stihijas, ir saistītas ar nepieciešamību pilnveidot normatīvo aktu bāzi attiecībā uz elektrolīniju platumu, jo līdzšinēji pieļaujamais nespēja nodrošināt elektrolīniju vadus pret koku noliekšanos pār tiem, kas arī bija galvenais līniju pārrāvumu cēlonis, neskatoties uz to, ka šīs līnijas tika uzturētas kārtībā.

Patlaban "Sadales tīkla" īpašumā ir elektrotīkls, kura līniju kopējais garums Latvijā sasniedz aptuveni 90 000 kilometru. Tai skaitā ir 30 000 kilometru 20 kilovoltu gaisvadu līniju, no kurām aptuveni 6000 kilometru iet caur mežiem, un tikai 5000 kilometru vidējā sprieguma līniju ir izveidotas kabeļu formā. "Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu iespējams šo plašo līniju apjomu kvalitatīvi apkalpot, kam sākotnēji nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Patlaban tiek pakāpeniski veikta arī kabeļu guldīšana zemē. Lai arī šis process ir ievērojami dārgāks un samazina bojājumu atklāšanas operativitāti, zemē esošie kabeļi ir daudz mazāk pakļauti dabas untumiem, kā tas ir līniju gadījumā," norādīja Siksnis.

Viņš uzsvēra, ka elektrolīniju attīrīšana līdz šim veikta normatīvajos aktos pieļaujamajā apjomā un platumā. Pēdējo trīs gadu laikā profilaktiski tīrāmā trašu kopējā platība no gada uz gadu ir ievērojami palielinājusies, pērn sasniedzot gandrīz 4000 iztīrīto līniju platības kopskaitu, bet iepriekšējos gados attiecīgi - 2500 un 2000 hektāru.

Bez elektrības palikušie var vērsties tiesā

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, ikvienai personai, kam elektroapgādes pārrāvumu dēļ ir nodarīts kaitējums, ir tiesības vērsties pie attiecīgā procesa virzītāja un pieteikt kaitējuma apmēru materiālās kompensācijas gūšanai.

Patlaban ir apkopota informācija par juridiskām un fiziskām personām nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 130 000 latu apmērā, pastāstīja Vasks.

Kā norādīja AS "Sadales tīkls" mātesuzņēmuma AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis, koncerns uz šo lēmumu reaģēs, bet pagaidām vēl nevarēja pateikt, kādi pasākumi tiks īstenoti.

Savukārt Ekonomikas ministrija atturējās komentēt šos kriminālprocesus, jo par tiem vēl nav saņemta informācija.