Tukšāks vēders, bet siltāka sirds

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Snapshots

Tuvojas Lieldienas, pirms kurām daudz kristiešu ievēro gavēni, tādā veidā arī attīrot domas un ķermeni. Katoļu priesteris saka, ka baznīcās gavēņa laikā ir daudz vairāk dievlūdzēju. Taču aptaujas dati liecina, ka gandrīz pusi cilvēku gavēņa laiks nemudina pievērsties garīgām vērtībām.

Portāla TVNET un "Snapshots" aptaujā šonedēļ noskaidrots, ka garīgām pārdomām - gan reliģiskām, gan ar reliģiju nesaistītām - pirms Lieldienām ļaujas tikai 12% aptaujāto. Vienlaikus daļa uzsver, ka par garīgām lietām domā katru dienu, ne tikai tuvojoties Lieldienām.

Garīgumu baznīcā biežāk meklē citās pilsētās dzīvojošie. Rīdzinieki uz dievnamu dodas retāk. Tikmēr laukos dzīvojošie biežāk atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem meklē sentēvu gudrībās.

Savukārt katoļu mācītājs Ilmārs Tolstovs sarunā ar portālu TVNET atzina, ka gavēņa laikā baznīcās dievlūdzēju ir krietni vairāk nekā ikdienā. "Tā tas ir bijis kopš seseniem laikiem."

Cilvēki grib attīrīties kaut vai pirms lieliem svētkiem.

Turklāt katoļiem ir prasība, lai gavēņa laikā tiktu izsūdzēti grēki un iets pie dievgalda.

Sirdī Dievam tic, taču publiski par to nerunā

Priesteris pieļāva, ka ir daudz cilvēku, kuri tic Dievam un arī aktīvi apmeklē baznīcu, taču publiski par to nevēlas izteikties, iespējams, pat atbild kā neticīgie. Uzskats, ka ticība ir katra privāta lieta, tagad esot izplatīts arī Eiropā.

Tai pašā laikā ir daudz kristītu cilvēku, kuri baznīcu apmeklē reti. Daļa ticīgo uz dievnamu dodas tikai lielākajos svētkos - Lieldienās un Ziemassvētkos. Taču tai pašā laikā daudz kristiešu lūgšanas apmeklē katru nedēļu vai pat ik dienas.

Runājot par ticīgo skaitu, mācītājs atgādināja, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijā uzcelti vairāki desmiti jaunu baznīcu.

Neviena jaunuzceltā baznīca nav tukša.

Uz vecumu gavēņa loma pieaug

Pēc aptaujas datiem, gavēņa laiks iegūst lielāku nozīmi, pieaugot iedzīvotāju vecumam. Tāpat šis būtiskais pārdomu laiks ir svarīgāks krievu vai citas tautības pārstāvjiem nekā latviešiem.

Maciņš piespiež gavēt

Par gavēšanu ne tikai pirms Lieldienām, bet arī ikdienā bieži vien nākas domāt cilvēkiem ar materiālām problēmām. Kāds viedoklis no aptaujas: "Šajos laikos gavē vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, neskatoties uz to, ka ir pirmssvētku gavēnis..."

Kādam krīzes dēļ gavēnis ir bez pārtraukumiem.

Citi atzīst, ka par gavēšanu un garīgām vērtībām nav laika domāt. Kādam jāraksta maģistra darbs, citam nepietiek gribasspēka.

Pievēršas veselīgākam dzīvesveidam

Savukārt trešdaļa ļaužu gavēņa laikā cenšas attīrīt ķermeni, mazāk un veselīgāk ēdot. Veselīgāku ēšanas paradumu ievērošana gavēņa laikā biežāk raksturīga sievietēm, jauniešiem, cilvēkiem pēc 50 gadiem un citu tautību pārstāvjiem. Vairāki arī atzīmēja, ka par veselīgu dzīvesveidu domā ne tikai svētku laikā, bet gan visu gadu.

Kas ir gavēnis?

Lielais gavēnis simbolizē četrdesmit dienas, ko Kristus pirms savas publiskās darbības pavadīja tuksnesī, saskaroties ar kārdinājumiem, gavējot un lūdzoties. Gavēnis arī mūsdienu cilvēkam palīdz uzvarēt kārdinājumus un garīgi pieaugt.

Visstingrāk gavēni ievēro katoļi un pareizticīgie.

Šogad Lieldienas kristīgā baznīca svinēs 24.aprīlī.

Raksta foto
Foto: Snapshots
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu