Tai pašā laikā ir daudz kristītu cilvēku, kuri baznīcu apmeklē reti. Daļa ticīgo uz dievnamu dodas tikai lielākajos svētkos - Lieldienās un Ziemassvētkos. Taču tai pašā laikā daudz kristiešu lūgšanas apmeklē katru nedēļu vai pat ik dienas.
Runājot par ticīgo skaitu, mācītājs atgādināja, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijā uzcelti vairāki desmiti jaunu baznīcu.
Neviena jaunuzceltā baznīca nav tukša.
Uz vecumu gavēņa loma pieaug
Pēc aptaujas datiem, gavēņa laiks iegūst lielāku nozīmi, pieaugot iedzīvotāju vecumam. Tāpat šis būtiskais pārdomu laiks ir svarīgāks krievu vai citas tautības pārstāvjiem nekā latviešiem.
Par gavēšanu ne tikai pirms Lieldienām, bet arī ikdienā bieži vien nākas domāt cilvēkiem ar materiālām problēmām. Kāds viedoklis no aptaujas: "Šajos laikos gavē vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, neskatoties uz to, ka ir pirmssvētku gavēnis..."
Kādam krīzes dēļ gavēnis ir bez pārtraukumiem.
Citi atzīst, ka par gavēšanu un garīgām vērtībām nav laika domāt. Kādam jāraksta maģistra darbs, citam nepietiek gribasspēka.
Pievēršas veselīgākam dzīvesveidam
Savukārt trešdaļa ļaužu gavēņa laikā cenšas attīrīt ķermeni, mazāk un veselīgāk ēdot. Veselīgāku ēšanas paradumu ievērošana gavēņa laikā biežāk raksturīga sievietēm, jauniešiem, cilvēkiem pēc 50 gadiem un citu tautību pārstāvjiem. Vairāki arī atzīmēja, ka par veselīgu dzīvesveidu domā ne tikai svētku laikā, bet gan visu gadu.
Lielais gavēnis simbolizē četrdesmit dienas, ko Kristus pirms savas publiskās darbības pavadīja tuksnesī, saskaroties ar kārdinājumiem, gavējot un lūdzoties. Gavēnis arī mūsdienu cilvēkam palīdz uzvarēt kārdinājumus un garīgi pieaugt.
Visstingrāk gavēni ievēro katoļi un pareizticīgie.
Šogad Lieldienas kristīgā baznīca svinēs 24.aprīlī.