AKKA/LAA tiek sods par augstiem tarifiem nelielajiem veikaliem (280)

^{Pievienots KP un AKKA/LAA komentārs}

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk nekā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50-100% vairāk. Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem ievērojami atšķiras ienākumu līmenis.

Īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem.

KP: uzņēmēji var pieprasīt zaudējumu atlīdzību

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA biedrībai ir jāizveido samērīgi tarifi, bet uzņēmēji var pieprasīt zaudējumu atlīdzību, biznesa atzina KP pārstāve Inita Kabanova.

Kabanova skaidroja, ka AKKA/LAA ir jānovērš konstatētais pārkāpums. «Tas nozīmē, ka AKKA/LAA jāpārskata tarifu sistēma un jāizveido tādi tarifi, kas nav pārmērīgi un atbilst ekonomiskajai situācijai Latvijā un tarifu veidošanas praksei Eiropas Savienībā,» atzina Kabanova.

Tiesa, AKKA/LAA ir tiesības KP lēmumu pārsūdzēt, tomēr tas neatceļ pienākumu izbeigt konstatēto pārkāpumu. AKKA/LAA varēs turpināt piemērot patlaban esošos tarifus vien tad, ja tiesa atzīs KP lēmumu par nepareizu.

Savukārt uzņēmumiem, kas līdz šim pārmaksājuši par mūzikas publisku atskaņošanu, ir tiesības vērsties tiesā un prasīt zaudējumu atlīdzību. «Šādas prasības var sniegt arī uzņēmumu apvienības, piemēram, asociācijas, kam vieglāk nodrošināt pārstāvību tiesā,» skaidroja KP pārstāve.

AKKA/LAA tiesāsies

Biedrība «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) pārkāpumus neatzīst un KP lēmumu pārsūdzēs tiesā. Licenču maksa par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos, frizētavās, solārijos un citās līdzīgās iestādēs pagaidām netiks mainīta, uzsvēra AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

«Ir pilnīgi nesaprotami, ka KP par nepamatotiem atzīst tarifus, kas ir izstrādāti, ņemot vērā KP iepriekš pieņemtos lēmumus un paskaidrojumus par to, kā šie lēmumi jāsaprot,» sacīja Briģis.

Aģentūrā uzskata, ka KP nav objektīvi izvērtējusi situāciju, salīdzinot tarifus ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, esot ignorēts fakts, ka Rumānijā, kas ir nabadzīgākā ES valsts, autoratlīdzība ir augstāka nekā Latvijā. «Līdz ar to, pēc AKKA/LAA uzskata, KP lietā esošos faktus ir vērtējusi izlases kārtībā, ņemot vērā tikai tos, kas, pēc tās uzskata, pamato pieņemto lēmumu, nevis objektīvi izvērtējot visus lietas apstākļus,» uzskata aģentūrā.

Saskaņā ar AKKA/LAA sniegto informāciju mūzikas atskaņošanas licences maksājums 50 kvadrātmetru plašai kafejnīcai mēnesī maksā 15 latu, veikalam līdz 50 kvadrātmetriem – 7,6 latus mēnesī, frizētavām, skaistumkopšanas saloniem līdz 50 kvadrātmetru plašās telpās – 7,6 latus mēnesī, bet birojam, kurā strādā 6–12 cilvēki, – 2,8 latus mēnesī.

Jautājums par mūzikas publisku atskaņošanu un licenču cenām Latvijā aktualizējās, kad daudziem likās nesamērīga norma, ka par radio klausīšanos vispār jāmaksā, piemēram, mazos veikalos, šoferiem autobusos. Mazs veikaliņš Rīgā tika sodīts ar 500 latu naudas sodu par to, ka tajā skanēja sabiedriskais radio. Pēc šā gadījuma Saeimas deputāti sāka strādāt pie likuma grozījumiem, precizējot, ko uzskatīt par publisku atskaņošanu un kādos gadījumos jāpērk licence.

AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par ES darbību pārkāpums.

Pirmo reizi KP konstatēja, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varu, 2008.gada nogalē. Toreiz KP secināja, ka gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, un AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, atzina par nepamatotu. Pēc KP lēmuma AKKA/LAA tarifikācijas principus mainīja.