/nginx/o/2018/07/16/10064530t1hbce9.jpg)
Satversmes tiesas (ST) spriedums par fotoradaru sodiem ir apliecinājums Latvijas kā demokrātiskas Eiropas Savienības dalībvalsts atšķirībai no kāda autoritāra režīma, kurā atbildīgo amatpersonu lēmumus nespēj ietekmēt nekādi alternatīvi mehānismi, tajā skaitā sabiedrības viedoklis.
Šobrīd, domājot par satiksmes drošību tuvākajā nākotnē, svarīgākais, lai Saeima savlaicīgi, kā spriedumā noteikts - līdz 1. oktobrim, ņemtu vērā ST spriedumu un veiktu nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā automašīnas īpašniekam būtu Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, tātad būtu iespējams pārsūdzēt sodu par fotoradara fiksēto atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu, ja to pieļāvusi kāda cita persona.
Iekšlietu un Satiksmes ministriju darba grupa jau ir iesniegusi savu ziņojumu par fotoradaru projektu, kurā ieviešana plānota līdz 2017. gadam, to uzticot Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Pakāpeniski ik gadu tiks iegādāti 20 fotoradari, kā arī ar kvalitatīviem ātruma mērītājiem tiks aprīkotas vairāk nekā simts policijas automašīnas. Ļoti ceram, ka šoreiz fotoradaru projekts pildīs savu pamatuzdevumu – rūpēties par satiksmes drošību, un autovadītāju acīs nebūs tikai naudas pelnīšanas mehānisms. Iespējams, ka reiz nākotnē pienāks diena, kad valsts no fotoradariem negūs ne santīma, jo satiksmes drošība, tajā skaitā atļautā ātruma ievērošana būs ideāla. Reāli novērtējot situāciju, diez vai mēs šādu dienu sagaidīsim, tomēr tieši tas ir mērķis, nevis pēc iespējas lielāks iekasētās soda naudas apjoms.
Pieredze liecina, ka svarīgāks par soda apjomu ir soda nenovēršamības princips, tādēļ arī Latvijā varētu ieviest Lietuvas piemēru, kur, veicot soda naudas samaksu pirmajās desmit dienās, tās apjoms ir uz pusi mazāks nekā vēlāk. Tas padarītu autovadītājiem izdevīgu sodu savlaicīgu nomaksu.
Ir labi, ka ST spriedums ir tieši šajā pārejas periodā, kad gatavojamies jaunam fotoradaru projektam, jo iespējams veikt sagatavošanās darbus visā spektrā, gan nodrošinot tehnisko pusi, gan izmainot sodīšanas kārtību. Svarīgi, ka ST lēmums nav pārsūdzams, tātad vairs nav jēgas turpināt diskusiju, bet jāskatās nākotnē. Jaunā, ST noteiktā kārtība varētu būt darbietilpīgāka, nekā vienkārša datu bāzes apskate, noskaidrojot īpašnieku, tomēr demokrātiskā ES valstī likuma ievērošana ir svarīgāka par izdevumiem tā nodrošināšanai.