Virkne trūkumu LIAA darbībā; ierosinātas 5 disciplinārlietas (4)

LIAA darbu šajā gadījumā var saukt par kļūdām pilnu. Patiesībā tās darbs šī projekta uzraudzībā salīdzināms ar kārtīgu Šveices sieru – caurumi vien, un to uzskatāmi parāda darbības, ko pēdējos gados LIAA veikusi vai pareizāk būtu teikt, nav veikusi.

Raidījums, analizējot LIAA veiktās darbības, norāda uz virkni nepilnībām. Proti, 2006.gada 19.decembris LIAA noslēdz līgumu ar SIA «Lateast» par ražotnes izveidi. Pēc nepilniem diviem gadiem – 2008.gada 29.jūlijā – aģentūra veic pirmo pārbaudi rūpnīcā uz vietas, lai lemtu, vai uzņēmumam var izmaksāt naudu. Tā ir negatīva.

Tā paša gada augustā uzņēmumu apseko vēlreiz, trūkumi novērsti un LIAA 2008.gada 14.augustā izmaksā atbalsta summu – 597 233 latus. Taču jau pēc dažiem mēnešiem uzņēmuma apgrozījums ir nulle un tāds tas saglabājas visus turpmākos gados līdz pat šai dienai. Arī darbinieku skaits dažu gadu laikā no 10 samazinās līdz nullei. Ko šajā laikā darīja LIAA? Neko!

Pirmā pārbaude LIAA bija jāveic līdz 2010.gada 31.septembrim. Aģentūra to neveica un tai arī nav dokumentēti iemesli, kāpēc. Šajā gadā pats «Lateast» LIAA informē, ka saimnieciskā darbība pārtraukta. Aģentūra uz to reaģē ar vēstuli, kurā dod iespēju darbību līdz nākamajam gadam atjaunot, ja ne – projektam piemēros finanšu korekciju 5% apmērā.

Tikmēr laiks rit un paiet vēl gads. Tikai 2011.gada 13.maijā – 2 gadus pēc naudas izmaksāšanas – LIAA veic gada pārskatu pārbaudi. Secina, ka jāveic pārbaude projekta īstenošanas vietā Kupravā un to ieplāno tā paša gada 8.augustā. Taču – atkal nekā. Aģentūra pārbaudi atceļ, bez pamatojuma. Tiesa, LIAA nav tiesību pārbaudi neveikt vispār.

LIAA neko nedara vēl vienu gadu. Kārtējo pārbaudi aģentūra veic 2012.gada 26.septembrī un lai gan tajā tiek konstatēti iespējami līguma pārkāpumi, aģentūra atkal neko nedara, jo atbildīgais darbinieks secina, ka jau gandrīz gadu atpakaļ projekta uzraudzības periods beidzies.

Aģentūras bezdarbību gan glābj tas, ka vēl pērna gada februāri tā uzņēmumam nosūtījusi vēstuli, kurā piedraudēja ar finanšu korekciju jau 20% apmērā, taču atkal – Ekonomikas ministrijas auditā secināts, ka tālāk LIAA nav rīkojusies atbilstoši procedūrai, jo šo korekciju nepiemēroja.

Aktīvi rīkoties LIAA sāka tikai šā gada janvārī – pēc «de facto» sižeta, nosūtot uzņēmumam vēstuli par visa saņemtā atbalsta atmaksāšanu. Tas gan notika pēc tam, kad par projektu bija ieinteresējusies arī Ekonomikas policija.

«To, ko mēs konstatējām, to, ka šī pēc uzraudzība tika veikta novēlota un šis ir būtiskākais pārkāpums, kas tika konstatēts konkrētā gadījumā,» «de facto» sacīja EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.

Ekonomikas ministrijas ierēdņu secinājums – Kuprava esot izņēmuma gadījums, citu projektu uzraudzībā šādi pārkāpumi neesot pieļauti – tie vismaz nav konstatēti veiktajā pārbaudē. Un ministrija min tos pašus attaisnojumus, ko savulaik LIAA – pat ja darbības būtu veiktas savlaicīgi, naudu tik un tā neatgūtu.

«Veicot šo te uzraudzību, diemžēl atgūt fondu līdzekļus nebūtu iespējams, jo šie piešķirtie līdzekļi ir apķīlāti, un ņemot vērā to, ka aģentūra ir nenodrošinātais kreditors, mums visdrīzāk nebūs iespējams šos līdzekļus atgūt,» sacīja Valantis.

Savukārt LIAA ierosinātas 5 disciplinārlietas. Par kuru darbinieku rīcību tās ierosinātas un par kādiem iespējamiem pārkāpumiem – to aģentūra gan neatklāj, saskaņā ar LIAA šefa Andra Ozola lēmumu šāda informācija atzīta par ierobežotas pieejamības.

«LIAA direktors š.g. 20. martā ir pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu 5 LIAA ierēdņiem, lai atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 4.pantam vispusīgi noskaidrotu lietas apstākļus, konstatētu disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, apzinātu tā sekas un citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu disciplinārlietu materiāli kā informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, ir iekļauti Ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā, tāpēc sīkākus komentārus LIAA nesniegs,» rakstiskā atbildē norādījusi LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu kriminālprocesu sākusi arī policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Tās priekšnieks neslēpj, ka pēdējos gados pieaug kriminālprocesu skaits par mēģinājumiem izkrāpt fondu līdzekļus – parasti aizdomas rodoties naudas izsniedzējiem, taču tā tas neesot bijis Kupravas gadījumā – policija pārbaudi sākusi pēc medijos izskanējušā un neoficiāli zināms, ka vērā ņemtas arī kādā citā kriminālprocesā iegūtās ziņas.

«Tieši šīs iestādes ir tās, kurām pirmajām būtu jāredz šie pārkāpumi,» sacīja pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis. Viņš, vaicāts vai šīs iestādes vienmēr to redz, atzina,ka «laikam, ka viņas vienmēr to neredz, cits jautājums, vai viņas to varēja redzēt. Bet šeit mēs varam runāt tikai par konkrētiem gadījumiem un vērtēt šo darbinieku varēšanu vai nevarēšanu.» Gudermanis arī norādīja, ka amatpersonu atbildība tiek vērtēta, sakot, ka «uz šo brīdi, nekomentējot konkrētas lietas, protams, mums arī jāizvērtē, vai pie kaut kādiem acīmredzamiem pārkāpumiem, cik šī uzraudzība un kontrole ir veikta adekvāti.»

Savukārt LIAA šefs Andris Ozols sasirdzis un tāpēc kameras priekšā komentārus šobrīd nesniedz. Netiek gan izslēgts, ka Kupravas gadījums varētu kalpot par iemeslu, lai izvērtētu arī paša Ozola atbildību. Jo, lai arī retorisks, tomēr jautājums paliek – kāpēc virkne uzņēmumu sūdzas, ka LIAA viņus uzrauga tik stingri, ka nav pat iespēja elpu atvilkt, kamēr Kupravas gadījumā gadu no gada aģentūra darīja tieši neko?

Savukārt projekta īstenotāji – SIA «Lateast» iepriekš apgalvoja, ka cietuši vien saimniecisku neveiksmi un tāpēc ražotne tā arī nav sākusi darbu. Te gan jāpiebilst - kā «de facto» sacīja Ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis, šādus apgalvojumus izmeklētājiem nākoties dzirdēt bieži – un esot gadījumi, kuros aiz saimnieciskas neveiksmes mēģina paslēpt 5kārtīgi sadārdzinātas iekārtas vai neveiktus, bet apmaksātus darbus. Vai šāda izrādīsies arī Kupravas situācija, to parādīs policijas izmeklēšanas rezultāti.