Prokuratūra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša darbībā saskatījusi vismaz trīs iespējamās likuma pārkāpumu epizodes, viena no tām - Vilnītis apzināti pieņēmis darbā KNAB personu ar viltus identitāti, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", uzsverot, ka tā pagaidām ir neoficiāla informācija.
Vilnītis pieņēmis darbā KNAB personu ar viltus identitāti? (107)
Pirmdienas rītā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers informēja sabiedrību, ka ir saskatīts pamats KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanas komisijas izveidošanai. Pašu lēmumu Vilnītis nekomentēja, bet vakarpusē atstādināja savu vietnieku Alvi Vilku. Sarunā ar "Nekā personīga" Vilnītis nebija runātīgs.
Jautājums: "Kā jūs rīkosieties, atkāpsieties pats vai gaidīsiet komisijas lēmumu?"
Normunds Vilnītis:
"Neredzu šeit pagaidām nekādu pamatu, lai es pats atkāptos."
Jautājums: "Jūs uztrauc, ka šāda komisija par jūsu atstādināšanu šobrīd ir izveidota?"
Normunds Vilnītis: "Mani neuztrauc. Tāpēc, ka es neredzu nekur tādus pārkāpumus, kur vispār būtu vērts vērtēt un sasaukt šādu komisiju, tas ir mans personīgais viedoklis!"
Darbā pieņem cilvēku ar viltus identitāti?
"Nekā personīga" rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka prokuratūra tomēr Vilnīša pārkāpumus novērtējusi kā nopietnus. Ir vismaz trīs epizodes, kurās Vilnītis varētu būt pārkāpis likumu.
Pirmā un vissmagākā - viņš apzināti pieņēmis darbā KNAB personu ar viltus identitāti. Cilvēki ar tā dēvētajām piesegpasēm nav nekas neparasts drošības iestādēs, taču tās izsniedz īpaša uzdevuma veikšanai konkrētam aģentam un kārtība, kādā oficiālu valsts dokumentu ar neeksistējošu personas vārdu izsniedz, ir stingri reglamentēta.
Vilnītis personu ar piesegpasi algoja darbā KNAB Iekšējās drošības nodaļā, acīmredzot tā cerot pieķert birojā negodprātīgus darbiniekus.
Neesošais vārds parādījies KNAB darbinieku algu sarakstā.
Fiktīvs darbinieks un savu interešu īstenošana
Otrā epizode saistīta ar kāda fiktīva darbinieka pieņemšanu darbā. Tāpat ir aizdomas, ka Vilnītis uzdevis veikt nesankcionētu operatīvo izstrādi par sev interesējošām personām.
Operatīvā izstrāde ir pēdējā no operatīvās darbības stadijām, kuru drīkst izmantot tikai tad, ja cilvēku tur aizdomās par sevišķi smaga nozieguma gatavošanu vai valstij svarīgu interešu apdraudējumu. Tās ietvaros var noklausīties telefonsarunas, kontrolēt korespondenci, izspiegot. Taču pat gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, 24 stundu laikā par to jāziņo prokuroram, bet trīs dienu laikā jāsaņem tiesneša akcepts.
Ir aizdomas, ka Vilnīti interesējošās personas izsekotas bez prokuratūras uzraudzības.
Saeimas deputāti, vēl pat neredzot Vilnīša iespējamos pārkāpumus, jau sadalījušies trīs viedokļu grupās. Vieni saka, ka Vilnītis jāpadzen, otri - ka vispirms grib redzēt nopietnus pierādījumus, bet trešie saka, ka jāaiziet ir kā Vilnītim, tā abiem vietniekiem.
Informēs par komisijas izveidi Vilnīša vērtēšanai
Rīt ģenerālprokurors informēs par komisijas izveidi Vilnīša darbības izvērtēšanai, otrdien par to lems valdība. Vadītājs, visticamāk, būs Kalnmeijers, sastāvā arī Štokenbergs.
Tieši Daudzes pārstāvētie zaļie zemnieki lūdza "Vienotību" par nedēļu atlikt Vilnīša atstādināšanas komisijas izveidi. Komisijai mandātu dod valdība, taču zaļie zemnieki uzstāj, ka vispirms grib iepazīties ar ģenerālprokurora vēstuli, taču tā ir slepena un KNAB pārraugs premjers Dombrovskis to no rokām ārā nelaiž. "Nekā personīga" zināms, ka pirmdien iecerēta īpaša ministru sanāksme, kur slepenos jautājumus zaļo zemnieku ministriem skaidrot ieradīsies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc šīs tikšanās tad valdība otrdien varētu dot zaļo gaismu komisijai, kurai savs galīgais slēdziens par Vilnīša atstādināšanu jāpaziņo 16.maijā.
Komisijas sastāvu nosaka likums un Ģenerālprokurors neizslēdz, ka pats to vadīs. Vēl Vilnīša darbību vērtēs SAB priekšnieks Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs Gundars Daudze, un mums zināms, ka valdības deleģētais ministrs varētu būt tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.
Dombrovskis paļaujas uz komisiju
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kam likums uzdod arī KNAB pārraudzību, par esošo situāciju ir mierīgs un paļaujas uz komisijas darbu, kur ir profesionāļu vairākums.
Jautājums: "Vai pieļaujat, ka komisija nolemj vienu, bet Saeimas balsojums ir cits?"
Valdis Dombrovskis: "Nu, neredzu pamatu šādai situācijai. Komisijas sastāvs ir skaidri atrunāts likumā, un šajā gadījumā (Saeimai) būs jāuzticas komisijas secinājumiem."