Latvijas mediju reklāmas tirgus samazinājies par 13% (4)

Viskrasākais reklāmas apjomu kritums - radio

Vismazākais reklāmas tirgus apjoma kritums ir televīzijai un internetam, kuru tirgus samazinājies attiecīgi par 1% un 2%. Tam seko kino ar 11% un radio ar 19% samazinājumu.

Vienu no lielākajiem kritumiem piedzīvojusi vides reklāma - par 22%, žurnāli - par 30% un avīzes - par 32%.

Televīzija pērn palielinājusi savu reklāmas tirgus daļu par 5%, sasniedzot 45% no kopējā reklāmu apjoma. Palielinājusies arī interneta tirgus daļa, kopumā sasniedzot 13% tirgus daļu. Pārējo mediju reklāmas tirgus daļa nedaudz samazinājusies, bet kino - palikusi nemainīga.

Nākotnē raugās ar optimismu

Kā skaidro Reklāmas asociācijas padomes loceklis Juris Liepiņš, pērn mediju tirgus stabilizējies un šogad ir pamats optimismam.

"Tirgus kopsavilkums uzrāda, ka saskaņā ar prognozēto pirmās mediju grupas, kas uzrādīs pozitīvas tendences, būs internets un televīzija. Turklāt

internets 2010.gadā kļuvis par otru lielāko mediju grupu Latvijā,"

sacīja Liepiņš.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pārstāvis Oskars Rumpēters atzīmēja, ka pērn piecu lielāko reklāmdevēju tops nav mainījies. "Tele 2" joprojām ir lielākais reklāmdevējs Latvijā, tam seko "Procter & Gambel", "Bite", "Henkel" un LMT. Savukārt reklamētāko zīmolu topā "Tele 2" nokritusies par divām vietām un ieņem ceturto, bet pirmajās vietās 2010.gadā ir "Maxima", "Zelta zivtiņa", "Bite".

Tāpat Rumpēters norādīja, ka pērn ievērojamu kāpumu reklamētāko nozaru topā piedzīvojušas finanšu institūcijas un to pakalpojumi, kuri 2009.gadā atradās piecas pozīcijas zemāk, tagad ieņemot ceturto vietu. Lielākie reklāmdevēji šajā nozarē bija "Swedbank", "DNB Nord" un "SEB banka".

Reklamētākā nozare - mobilie sakari

Reklamētākā nozare Latvijā 2010.gadā vēl joprojām ir mobilie sakari, tai seko mazumtirdzniecība un medikamentu reklāmdevēji. Par divām pozīcijām uz augšu 2010.gadā pakāpusies arī piektajā vietā esošā mājsaimniecības preču nozare.

Liepiņš prognozē, ka Latvijas mediju reklāmas 2010.gada tirgus dati būs līdzīga kā Lietuvā un Igaunijā, kuri tiks publiskoti tuvākajā laikā. Viņš norāda, ka šogad varētu pat gaidīt nelielu reklāmas tirgus pieaugumu, bet pie nosacījuma, ka citu Eiropas valstu ekonomika būs stabila, jo pretējā gadījumā starptautiskie reklāmdevēji varētu pārskatīt ieguldāmās investīcijas Baltijā.

Televīzijas reklāmas tirgu ietekmējusi digitalizācija

Kā skaidro televīzijas kanālu LNT un "TV5" pārdošanas direktors Guntars Traubergs, 2010.gadā uz televīzijas tirgu lielu iespaidu atstāja digitalizācijas process, kā arī vēlēšanas, uz kurām liktās cerības neattaisnojās. Taču to, iespējams, izdevies kompensēt ar investīcijām dažādos pašu veidotos produktos.

SIA "Inbokss" pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis savukārt norādīja, ka internetam 2010.gads bijis samērā veiksmīgs, neskatoties uz nelielo apjoma kritumu.

"Interneta tirgu ietekmēja aizvadītā gada sākumā azartspēļu reklāmu aizliegums, kas samazināja ieņēmumus par aptuveni 5% līdz 10%. Ja šī aizlieguma nebūtu, domāju, ka interneta tirgus būtu pieaudzis 3% līdz 8% robežās," stāsta Kulinskis. Viņš prognozēja, ka šī gada beigās interneta reklāmas tirgus daļa sasniegt 15% no kopējā tirgus.

Radio cer nostabilizēt savas pozīcijas reklāmas tirgū

SIA "Mediju grupa Super FM" attīstības direktore Marianna Minigubajeva prognozēja, ka radio tirgus 2011.gadā savas pozīcijas nostabilizēs. "Pirmkārt, radio tirgus ir kļuvis pārskatāmāks, jo notikusi radiostaciju konsolidācija un tā rezultātā

sešas lielākās radio stacijas kontrolē 80% tirgus.

Otrkārt, pēc mums pieejamās informācijas, televīzija palielinājusi cenas, kā rezultātā daudzi mazie un vidējie reklāmdevēji pārdalīs budžetus par labu radio," uzskata Minigubajeva.

AS "Diena" reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva pauda viedokli, ka preses kategorijā katrā mediju grupā 2010.gads aizvadīts atšķirīgi.

Situācija žurnālu tirgū ļoti atšķirīga

"Mēneša žurnāli turpina izjust tēla reklāmu samazinājumu, bet nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un tādējādi iegūst. Tāpat bija vērojams pieaugums reģionālo izdevumu grupā. 2011.gadā rēķināmies ar reklāmu apjomu pieaugumu, jo īpaši žurnālu grupā. Par to liecina lasītāju auditorijas stabilitāte un abonentu skaita pieaugums," sacīja Isājeva.

Kopējais reklāmas tirgus kritums 2009. gadā - 46%

Jau ziņots, Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2009.gadā samazinājies par 46%, sasniedzot 52 668 000 latu.

Vislielāko kritumu piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus, kas samazinājies par 63%, sasniedzot 5 809 000 latu, savukārt vismazāko krituma apjomu piedzīvojis interneta reklāmas tirgus, kura apjoms samazinājies par 32% un sasniedzis 5 809 000 latu.

Laikrakstu reklāmas tirgus samazinājies par 57%, sasniedzot 7 542 000 latu.

Trešais lielākais samazinājums ir kino reklāmas tirgum, kas samazinājies par 44% un ir 355 000 latu.

Televīzijas reklāmas tirgus samazinājies par 40%, pērn sasniedzot 20 752 000 latu, savukārt radio reklāmas tirgus samazinājies par 39%, sasniedzot 6 520 000 latu.

Vides reklāmas tirgus apjoms samazinājies par 38% un sasniedzis 5 881 000 latu.