Skaistākie vārdi no vīriešu mutes par savu sievieti... (71)

Mārcis Dacei: “Viegli un patiesi gaiša, pārliecināta par savu ģērbšanās stilu un izskatu, mēdz būt arī krāsaina, dažādos toņos, kas apžilbina. Vasaras puķe, tāpat kā mana sieviete, dzimusi vasarā un ir vasaras bērns. Salda un patīkama smarža, kas raksturo arī manu sievieti. Draudzīga un patiesi maiga! Izteikts zieds, izteikta sejas mīmika. Interesanta un neparasta!”

Andis Zanei: “Varu iztēloties viņu esam magoņu laukā un jūtoties gluži kā pati būtu zieds. Piesātinātā krāsa un krāšņais zieds viņu uzrunā. It kā neuzkrītošais kātiņš, toties spēcīgais zieda atvērums sasaistās ar viņas auguma un intelekta iezīmēm. Zanei patīk baudīt, un magones zieds noteikti vedina atvērties sirdij. Katrai puķei ir sava loma tās dzīves ciklā, tā, lūk, magonei un Zanei ir „uzdots” nest un vairot pasaulē skaistumu.”

Jānis Jeļenai: “Skaista, mīļa, bet var dusmoties - durt ar saviem dzelkšņiem, ja nepievērš viņai uzmanību, ir neatkarīga un greizsirdīga... Īsta roze!”

Artūrs Evijai: “Viņa ir daiļa, skurbinoša un, lūkojoties uz viņu, nav iespējams neiedomāties par vasaras saules pielietajām jūlija dienām, kuras pavadījām, laiskojoties pie ezera. Viņa ir kā vasaras elpa, kuras neatvairāmo šarmu es drīkstu baudīt ik dienu. Viņa mēdz būt vieglprātīga un šad tad uzmet lūpu, bet, kad viņa manī raugās ar savām dzidri zaļajām acīm un seju rotā lieliskais smaids, es atkal no jauna saprotu, ka dzīve ir dzīvošanas vērta. Dzeltena trompetlilija!”

Intars Mairitai: “Kā noburts ezers šonakt laistās,/ Tā viz, jo tumsā debess zied,/ Starp lapām zvaigžņu ziedi raisās/Pa vienai ziedlapiņai vien. / Kā baltas ūdensrozes raugās/ Ar ziedu acīm debesīs/ Un klusā nakts mūzikā klausās,/ Kas lakstīgalu balsīm līst./ Aust rīts, un zvaigznes nodziest gaismā,/ Pie debess spoža saule zied,/ Starp lapām ūdensrozes raisa/ Pa vienai ziedlapiņai vien.

Katra rindiņa atbilst viņas ēteriskajai būtībai.”

Ernests Aijai: “Saulespuķei viņa līdzinās tāpēc, ka viņai patīk silts un saulains laiks, viņa vienmēr tiecas pēc saules. Tieši saulainajā gada laikā, vasarā, viņai parādās vasarraibumi, kas viņu padara tik līdzīgu šīm puķēm. Manā dzīvē viņa parādījās laikā, kad visvairāk ir redzamas saulespuķes, - augustā.”

Edijs Ingrīdai: “Savā raksturā un ārienē Ingrīda iemieso visu orhidejas karaliskumu un cēlumu. Tāpat kā orhidejā, arī Ingrīdā ir kaut kas aristokrātisks un tajā pašā laikā eksotisks. Protams, viņai, kā jau orhidejai, ir arī savas sievišķīgās kaprīzes, tomēr svarīgākais par Ingrīdu ir tas, ka

viņa tāpat kā orhideja atplaukst tikai tajās rokās, kas spēj tai sniegt nepieciešamo siltumu un mīļumu.

Un ziedi šie ir tiešām daiļi.”

Madars Lienei: “Katra sarkanas gerberas ziedlapiņa, tāpat kā Liene, izstaro sauli, diženumu, sirsnību, mīlestību un maģisku pievilcības spēku. Manas izvēlētās gerberas krāsa piešķir šim ziedam neprātīgas kaisles un iekāres noskaņu, kā Liene, kas no mātes saviem trīs bērniem vienā mirklī spēj ļauties ugunīgiem kaisles un iekāres mirkļiem. Krāsa raksturo arī Lienes nenogurdināmo dedzību uz darbību, stipro gribu, intuīciju.”

Emīls Katrīnai: “Manas meitenes mīļākie ziedi ir puķuzirnīši, un, manuprāt, šie ziediņi izstaro īpašu maigumu, eleganci un smalkumu. Tā smaržo viņas dvēsele. Tā vien gribas viņas katrā matā iepīt pa gaišzilam puķuzirnīša ziediņam, jo tie tik labi pieguļ viņas gaišajiem matiem. Bet šie ziedi nespēj konkurēt ar tiem gaiši zilajiem ziediem, kas plaukst viņas acu skatienā. Šis puķuzirnītis mans jāglāsta tik maigi, lai ne ziediņš nenobirtu no tā zariņiem. Lūk, tāds ir puķuzirnītis mans, kurā es iemīlējos...”

Eduards Mārai: “Viss mīļajā Mārucī atspoguļo sarkanu rozi – no neatvairāmi apburošās ārienes līdz nevaldāmajam, trakulīgajam, bet reizē brīnišķīgajam raksturam un pasakainajai iekšējai pasaulei. Lai viņu iepazītu, viens cilvēka mūžs ir daudz par īsu. Viņa ir pašpārliecināta un apzinās sevi, vienmēr ar paceltu galvu iet pa pasauli smaidot – viņai ir skaistākais smaids, ko jebkad nācies baudīt, – gluži kā saules siltums tas apņem visu un visus tā, ka nevar neatsmaidīt.”

Krišjānis Baibai: “Zvaigžņotā puķe. Mana puķe ir vienīgā starp tām, tā ir skaistākā starp ziediem, skaistākā starp zvaigznēm. Tā spīd visspožāk, tā smaržo vissaldāk. Viņa izdzīvo šai skarbajā pasaulē, būdama trausla, tāpat kā šis zieds zied kalnu pakājēs, bet tas netraucē šim sīkstajam ziedam ziedēt visā savā dailē, no pavasara līdz vasarai. Zieds ir unikāls, un to pamanīs un pazīs ikviens, neviens nespēs atraut acis no šā daiļā zieda, tāda arī ir mana meitene, daiļākā, skaistākā.”

Artis Jolantai: “Magone pilnībā atspoguļo mana sievuka būtību – vienkārša un skaista, trausla un spēcīga, apburoša un spilgta – tas viss kopā valdzina un pievelk. Ar savu klātbūtni vien viņa padara visu skaistāku, bet enerģija, kas no viņas nāk, aicina baudīt dzīvi.”

Viktors Jolantai: “Sievietes raksturs atbilst spilgti sarkanai rozei ar asiem ērkšķiem, taču izskats līdzinās izplaukušai krizantēmai.”

Dāvis Ditai: “Vaniļas zieds. Viņai patīk šis zieds. Viņa ir tik trausla un emocionāla. Viņa ir ļoti dabiska un maiga!”

Salvis Gunai: “Vai ir skaistāks un krāšņāks zieds par rozi? To pašu es varu teikt par savu daiļavu, viņa ir pati skaistākā sieviete priekš manis! Daiļa kā roze, bet reizēm mēdz arī iedzelt kā roze ar saviem dzelonīšiem. Katram ir savi niķi un stiķi. Maiga kā rožu ziedlapiņa, reizēm noslēpumaina un kautrīga kā rozes pumpurs, bet, lietojot mīļus vārdus un siltus glāstus, viņa uzplaukst visā savā krāšņumā.”

Andris Inkai: “Līdzīgi kā orhideja ir ļoti daudzveidīga savā krāsainībā un savu formu dažādībās, arī mana mīļotā sieviete ir neatkārtojama savā daudzšķautnībā! Blakus nevaldāmai mežonībai viņā mājo arī milzīgs miers, blakus zināmam skarbumam viņā ir arī fantastisks maigums un mīļums, blakus tieksmei pēc brīvības viņā mīt arī dziļas ilgas kādam pakļauties un kādam piederēt! Līdzīgi kā Annas Sakses pasakā par orhideju, kur indiāņu meitenes bija gatavas mirt, tikai lai nosargātu savas cilts lielāko dārgumu – putnu, kurš dēja zelta olas, arī manā mīļotajā cilvēkā mājo milzīga pašaizliedzība un gatavība atdot visu sevi bez atlikuma otram cilvēkam!”

Jānis Jolantai: “Viņa vienmēr ir kā saulīte, smaidīga un gaiša. Jolanta vienmēr labvēlīgi ietekmē apkārtējos, tāpēc viņai ir daudz draugu. Kupliem matiem un izteiksmīgu seju, kā saulespuķes greznais zieds. Gara un slaida kā saulespuķes elegantais stumbrs.

Saulespuķes ziedam piemīt unikāla spēja sekot saules gaitai no ausmas līdz rietam, Jolanta ir kā saules gaisma man, no ausmas līdz rietam.

Gunārs Mārītei: “Mārīte, manuprāt, ir līdzīga rudzupuķei tāpēc, ka viņa ir ļoti dabīga gan no ārienes, gan iekšēji. Viņa tikpat kā nelieto kosmētiku un tāpēc izskatās ļoti skaista un var novērtēt tieši viņas skaistumu, nevis kosmētikas skaistumu. Par raksturu runājot, Mārītei ļoti patīk daba, viņai patīk viss, kas ir dabā, – puķes, augi, dzīvnieki, sevišķi zirgi. Viņa vislabāk jūtas, kad apkārt ir pļava, lauki, mežs – kā rudzupuķe vislabāk jūtas pļavas vidū.”

Andris Anastasijai: “Zieds, kas atrodas paradīzē, - sauksim „Loverose”. Es to redzēju sapnī... Biju kopā ar Dievu debesīs, kur viss ir pasakaini skaists un krāsains. Man palika tik silti, kad ieraudzīju šos vēja glāstītos ziedus. Nekad dzīvē nebiju ko tik skaistu redzējis...”

Matīss Lindai: “Mana draudzene izskatās kā saulespuķe. Paskatoties uz viņu, redzu, kā viņa staro, un tas man asociējas ar saulespuķes ziedu. Viņa mani lutina, mīļos vārdos saukā, Redzu viņu kā pozitīvu saulespuķes ziedu.”

Mareks Anetei: “Roze, tāpēc ka viņa ir cēla būtne. 23 gados jau audzina trīs bērnus, bet vienmēr cenšas izskatīties skaisti. Atbraucot pēc darba nedēļas mājās, ir prieks un gandarījums acīs un sirdī, ka tieši viņa ir mana sieva. Un, tā kā rozei ir arī ērkšķi, arī Anete nav ar pliku roku ņemama, vienmēr pateiks arī savas domas, lai gan negribētos piekrist.”

Kārlis Lienei: “Mans puķuzirnīšu pušķītis... Pienenīte, kas saulītē sildās. Zieds, kas vakarpusē aizveras manā plaukstā... Es to apsargāju, miegā ieaijāju... Viņai vienmēr piederēs pļava, nekad to nestādīšu podiņā.”

Gatis Signei: “Rītos, kad viņa pamostas un seju rotā smaids, viņa līdzinās lilijai! Kad saules stari apspīd viņas maigo sejas ādu, var redzēt, kā viņas seja staro, gluži kā lilija saulainā dienā, kura rotā tavu piemājas dārziņu. Viņas stāja – karaliski skaista! Viņa ir maiga, saprotoša un mīļa! Viņa vienmēr padomās par citiem, pirms ko darīs! Viņa neļaus kādam palikt viņas ēnā - pasniegs roku un palīdzēs izķepuroties no nelaimes!”

Artis Dacei: “Mana mīļā... Viņa nav pielīdzināma vienam ziedam. Viņa ir kā ziedoša pļava, pilna dzīvības un aromātu. Viņas smarža ir kā naktsvijolītei. Tā reibina un reibina... līdz saļimstu uz viņas krūtīm. Viņa ir kā ziedošs ceriņu krūms, jo ir absolūti oriģināla un neatkārtojama. Viņa ir kā plaukstošs ābeļzars, kas nes augļus un dzen atvasītes. Viņa ir kā ūdensrozes zieds, kas vieš šķīstību un tīrību.

Viņa ir mana... mana neaizmirstulīte...”

Ronalds Ilonai: “Mana frēzija. Viņai ir gaiši, nedaudz lokaini mati, un viņai ir smalks, vijīgs dejotājas augums, viņa līdzinās šim ziedam. Viņa ir maiga, trausla, sievišķīga – gluži kā smalkais frēzijas zieds... Un pāri visam reibinošais aromāts – gan tiešā, gan pārnestā – viņas būtības nozīmē.

Ilona ir gaisīga būtne – māksliniece... Un viņai tas piestāv – netīša aizmāršība, vieglums un koķetība.”

Juris Santai: “Neparasts šarms, valdzinājums. Slaidas līnijas un grācija - šī ir jaukākā sieviete-zieds manā dzīvē. Viņas daile gluži kā zieda smarža vēl ilgi neaizmirstas. Ir brīži, kad lilijas smarža rada galvassāpes, - tā arī manā dzīvē, reizēm šīs sievietes pārlieku lielā enerģija var izraisīt kādam galvassāpes. Taču tā ir veiksmes enerģija… viss, ko viņa dara, ir produktīvs. Manai līgaviņai raksturīgs dziļš jūtīgums, smalka uztveres spēja, kā arī izsmalcināts šarms.”

Sergejs Jutai: “Ūdensroze. Tāpēc, ka tā ir neliela un plaši atvērta. Nav kalsna un gara, un zied vienā ziedā, kas ļoti labi raksturo manas sievas būtību. Rakstura ziņā viņas abas ir ļoti līdzīgas, jo zieds aug ūdenī un, lai tur noturētos, ir vajadzīgs spēks un neatlaidība, lai straume to neaiznestu sev līdzi, šīs īpašības arī piemīt manai sievai. Lai kā viņu plosītu ūdens, ūdensroze stingri paliks savā vietā. Mana sieva arī nekad nepametīs iesākto un visus darbus pabeigs līdz galam, lai arī cik viņai būtu grūti.”

Gints Ilzei: “Viņa atbilst orhidejas ziedam, jo tas ir tik garš un lokans, bet beigu beigās kātu galos ir burvīgi mazi ziediņi, pēc kuriem katru dienu varētu tiekties un tiekties!”

Kaspars Ingai: “Viņa līdzinās saulesactiņai, jo Inga ir pati viena liela saule, kas vienmēr staro un mirdz ar savām radošajām idejām. Inga vienmēr domā par nākotni. Vēl viens iemesls, kāpēc Inga līdzinās saulesactiņai, ir tāpēc, ka viņas skaistās acis var salīdzināt ar saulesactiņas viducīti. It īpaši, ja uz šā zieda ir nosēdusies kāda skaista kamene un skaists tauriņš!”

Ģirts Maritai: “Margrietiņas vidū dzeltenā krāsa... Viņa ir kā saule, smaidoša, silta, mīļa un patīkama. Baltās ziedlapiņas... Viņa ir godīga, patiesa, un uz viņu var paļauties... vienmēr.”

Renārs Zaigai: “Zaigu es saistu ar orhideju, jo viņa manās acīs ir tikpat skaista, gracioza, reizē nepiesātināta ar neko lieku... Orhidejas zied tikai tad, kad par tām rūpējas, jo vairāk šis augs tiek lutināts, jo skaistāk un ilgāk tas zied, tāpat ir ar manu mīļoto sievieti...”

Mīļās sievietes – skaistu un pārsteigumiem pilnu šo dienu!