Salīdzinājumā ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) starptautisko autobūves koncerna «Daimler» kukuļošanas lietu izmeklējis ļoti ātrā tempā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē apgalvoja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
Strīķe: Salīdzinājumā ar ārvalstīm Daimler lietu izmeklējām ātri
Strīķe pagājušā nedēļā piedalījās kārtējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pretkorupcijas darba grupas sanāksmē Parīzē un informēja par Latvijas gatavību pievienoties OECD Pretkorupcijas konvencijai.
«Piedaloties darba grupas sēdē, es viennozīmīgi secināju, ka mūsu «Daimler» un «Latvenergo» izmeklēšanas tempi bija ļoti ātri. Tie paši «Daimler» atzari vēl tiek izmeklēti dažādās valstīs, un pa diviem līdz četriem gadiem viņi ne tuvu nav pietuvinājušies kriminālvajāšanas nodošanai,» uzsvēra Strīķe.
Tomēr, neskatoties uz to, Strīķi satrauc ilgie tiesas procesi korupcijas lietām, jo bieži sēdes faktiski notiek, lai noskaidrotu, kurš nav ieradies un uz kuru datumu nozīmēt nākamo tiesas sēdi.
Jau ziņots, ka KNAB, turpinot 2010.gadā sākto izmeklēšanu par iespējamo amatpersonu kukuļošanu no 2002. līdz 2006.gadam par autobusu «Mercedes Benz» iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, ir iegūti pietiekami pierādījumi, lai procesa virzītājs uzskatītu, ka vairāku gadu garumā kopumā četru ārvalstu uzņēmumu interesēs no to pārstāvjiem pieprasīti un izspiesti kukuļi saistībā ar transportlīdzekļu piegādi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai Rīgā.
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka nozieguma rezultātā no 2002. līdz 2007.gadam nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā 5,26 miljoni eiro (3,68 miljoni latu). Turklāt papildus konstatēts, ka no 2002. līdz 2010.gadam saistībā ar kādas valsts institūcijas veikto publisko iepirkumu nodoti kukuļi ārvalstu uzņēmuma interesēs dažādās ārvalstu valūtās par kopējo summu viens miljons latu.
Prokuratūra no KNAB kriminālvajāšanas sākšanai saņēma šogad februārī. Pagaidām prokuratūra uzrādījusi apsūdzību diviem no septiņiem šajā lietā iesaistītajiem.
Savukārt tā dēvēto uzņēmuma «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietu KNAB sāka 2010.gadā, kad vasarā aizturēja bijušo «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigars Meļko, kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu. Tāpat birojs aizturēja Daugavpils uzņēmēju Mihailu Paladiju.
Pēc KNAB domām, nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo KNAB izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja.
Kopumā šajā lietā iesaistīti 17 cilvēki, taču prokuratūra pagaidām apsūdzības cēlusi tikai nelielai daļai no tiem.