Nākotnē bezmaksas TV varētu būt valsts dotēta sociālā funkcija (1)

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja «Lattelecom» Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis prognozēja, ka bezmaksas ciparu televīzijas platformas ietekme nākotnē samazināsies. «Valstij perspektīvā jādomā, vai tas kaut kādā brīdī nekļūst par subsidējamu sociālu funkciju,» viņš norādīja.

Pēc Meisīša teiktā, jauniem dalībniekiem bezmaksas apraidē pārskatāmā nākotnē loģisks komerciāls pamatojums diez vai ir saskatāms. «Ja tomēr izrādītos, ka kādam ir interese pievienoties šai apraides platformai un pretendēt uz samērā nelielo auditorijas daļu, kas šo apraidi lieto, tad drīzāk no valsts un sabiedrības interešu viedokļa būtu jādomā, ar ko šī motivācija ir balstīta ‒ vai tie ir komerciāli, vai tie ir kādi citi apsvērumi. Es pieņemu, ka vienai otrai Latvijas kaimiņvalstij varētu būt zināma interese finansēt dalību šādā bezmaksas apraidē,» pastāstīja «Lattelecom» pārstāvis.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka tad, ja palielināsies kanālu skaits bezmaksas apraides platformā, katram atsevišķajam kanālam pieejamā reklāmas nauda arī kļūs mazāk. «Izmaksas it kā samazinās, bet arī reklāmas naudiņa tiek pārdalīta,» sacīja Meisītis un atgādināja, ka atbilstoši vienotā sabiedriskā medija koncepcijai tuvākajos gados sabiedriskais medijs turpinās konkurēt ar komerckanāliem, tādēļ būs pietiekami liela cīņa jau starp esošajiem tirgus dalībniekiem.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Aija Dulevska arī piekrita, ka ar laiku bezmaksas paka varētu kļūt par valsts dotētu sociālu funkciju. Pēc viņas domām, diskusija par to jāsāk jau pašlaik.

Viņa uzsvēra, ka bezmaksas televīzijas apraidei ir jābūt un, ja varētu palielināt tajā pieejamo kanālu klāstu, tad arī, visticamāk, paplašinātos šīs televīzijas apraides platformas lietotāju skaits.

«Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta sacīja, ka, pēc viņa rīcībā esošiem datiem, virszemes ciparu televīzijas apraidi izmanto 24‒28% iedzīvotāju un pašlaik tajā esošos kanālus finansē tirgus. Ja skatītāju skaits saruks līdz 20% un mazāk, apraides izmaksa kļūs nerentabla, un tas nozīmēs, ka ar finansējumu būs jāiesaistās valstij. Ja pašlaik apraides izmaksas tiek minētas aptuveni 200 tūkstošu latu apmērā par vienu kanālu bezmaksas apraidē, tad «brīdī, kad tiks nojauts komerciālais tirgus, šī summa reizināsies».

Rīgā ceturtdien notiek konference «Televīzija 2014, saturs un tā uzraugi», kuras mērķis ir apspriest gaidāmās izmaiņas apraides pakalpojumu sniegšanas jomā, kas stāsies spēkā 2014.gadā, un diskutēt par labākajiem risinājumiem, apkopojot gan līdzšinējo Latvijas, gan citu Baltijas valstu pieredzi.