Mazi biroji un šoferi varētu izsprukt no mūzikas autoratlīdzībām (42)

Grozījumi paredzēs, ka likumā publiskais izpildījums tiks definēts kā aizsargāto objektu izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

Likumā paredzēts noteikt, ka «publisks izpildījums ir «darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Lielajās ražotnēs būs jāmaksā

Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar šo redakciju maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā nedz nelielu biroju darbiniekiem, nedz arī autobusu šoferiem.

Runa ir par nelieliem birojiem, kuros vienā telpā strādātu, piemēram, četri, pieci darbinieki.

Savukārt lielajās ražotnēs, kur plašā telpā ir krietni vairāk cilvēku, par darbu atskaņošanu varētu nākties maksāt. Strīdus gadījumus, vai runa ir par mazu vai lielu darbinieku skaitu, izšķirtu tiesa, norādīja Gulbis.

Autobusa šoferi bez maksas autoru darbus varēs klausīties, ja tas notiks personīgajām vajadzībām un netiks pārraidīts sabiedriskā transporta skaļrunī.

Šoferis nebūs atbildīgs par to, ka kāds cilvēks, kurš stāvēs blakus, arī dzirdēs autora darbu atskaņojumu,

skaidroja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults.

Gulbis piebilda, ka atbildīgajā komisijā izdiskutēts, ka starptautisko līgumu dēļ nav iespējams no publiskā izpildījuma izslēgt vienu atskaņošanas veidu, piemēram, radio tiešraidi.

Valdošās koalīcijas pārstāvji sākotnēji rosināja noteikt jaunu publiskā izpildījuma definīciju, kurā raidorganizāciju programmu atskaņošana tiešraidē netiktu definēta kā publisks izpildījums.

Likuma grozījumi arī paredzēs autoratlīdzības tarifu iekasēšanu par autordarbu izpildījumu situācijās, kur tiek gūts «tiešs komerciāls labums».

Vienlaikus šodien atbalstīti grozījumi, kas arī paredz atlīdzību par autordarbu izpildīšanu, balstoties uz citiem ekonomiski pamatotiem objektīviem kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgu autortiesību kolektīvo pārvaldīšanas organizāciju administratīvo nastu.

AKKA/LAA nav apmierināta

AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone, iepriekš uzrunājot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, teica, ka šāds formulējums par «tiešu komerciālu labumu», viņasprāt, «ierobežo Bernes konvenciju» un arī atšķiras no topošās Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kur runa ir par plašām vadlīnijām tarifu veidošanai, kas saistās ar «mantiska labuma» gūšanas kritēriju.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Normunds Bergs iepriekš teica, ka autortiesību likums jāredz kā «monopolu regulēšanas» likums, ar kuru jācenšas ierobežot, viņaprāt, autoratlīdzību kolektīvo pārvaldības organizāciju patvaļu.