Katru svētdienu uz šova tiešraidi ierodas arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kurš sarunā ar TVNET atzinis, ka ļoti lepojas, ka šajos «Koru karos» pārstāvēta Dobele un tieši spriganā Ieva ir kora vadītāja. Pašvaldība iespēju robežās atbalsta arī kori, piešķirot finanses transporta izdevumiem. «Spridzāna kungu pazīstu jau sen, pirms viņš vēl kļuva par Dobeles mēru. Viņš ir sirdscilvēks - vienmēr atbalsta un cer, ka viņa cilvēki tiks tālu!» nosaka Ieva.
Dziedātāja ar savu kori apņēmības pilna šovā iet līdz galam, līdz pat uzvarai: «Mēs taču cīnāmies, lai Dobeles slimnīcas bērnu nodaļa tiktu pie šīs balvas! Lai mums labi skan!»
Savu dzimto Dobeli dziedātāja raksturo pāris vārdos: «Ar Dobeli man saistās labas atmiņas. Tas ir sākums daudz kam labam – mācības un ģimene. Dobele man joprojām ļoti patīk, jo tur ir kluss un kārtīgs!» Uz dzīvi Rīgā no dzimtajām mājām Dobelē Ieva pārcēlās pēc 9. klases. Viņai tobrīd bija 15 gadi, un Ieva viena pati sāka patstāvīgi dzīvot galvaspilsētā un sāka studijas Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas nodaļā. «Nu tā ir sanācis, ka ļoti agri kļuvu patstāvīga, bet tas laikam man šūpulī ielikts. Ir par sevi jācīnās!» viņa piebilst.
Vaicājot dziedātājai, vai bija ļoti grūti iekarot un pierādīt sevi Latvijas mūzikas tirgū un šovbiznesā, viņa paskaidro, ka mūziķim ir jābūt daudzveidīgam. «Ir daudz kas jādara un jāprot. Ir daudz jādzied, lai sākumā parādītu, uz ko esi spējīgs! Pēc tam, kad esi jau sevi pierādījis, vari ieņemt savu pozīciju un turēties pie tās,» nosaka dziedātāja.
Ieva atzīst, ka nekad nav jutusies nenovērtēta: «Manuprāt, esmu novērtēta ļoti augstu un tas ir liels devums. Tagad viss ir atkarīgs no manis, kā es došos tālāk un ko darīšu!»