Balsojums notika pēc garākām debatēm, kurās piedalījās gan komisijas locekļi - deputāti, gan pieaicinātie dažādu nozaru organizāciju pārstāvji. Izskanēja vairāki viedokļi, ka tarifu piemērošana publiskam izpildījumam ir stingri jāpiemēro tam, vai tādējādi tiešu komerciālu labumu gūst tas, kas organizē, piemēram, mūzikas atskaņošanu.
AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone, uzrunājot komisiju, teica, ka šāds formulējums, viņasprāt, «ierobežo Bernes konvenciju» un arī atšķiras no topošās Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kur runa ir par plašām vadlīnijām tarifu veidošanai, kas saistās ar «mantiska labuma» gūšanas kritēriju. Arī apspriežamā likuma grozījuma tekstā, kuru komisija nobalsoja mainīt uz formulējumu « tiešs komerciāls labums», bija formulējums «mantisks labums».
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Normunds Bergs teica, ka autortiesību likums jāredz kā «monopolu regulēšanas» likums, ar kuru jācenšas ierobežot, viņaprāt, autoratlīdzību kolektīvo pārvaldības organizāciju patvaļu.
Debašu gaitā izskanēja atsauces uz tādiem iespējamiem autortiesību tarifu iekasēšanas gadījumiem kā autobusa šoferiem, kuri klausās mūziku, bet to dzird pasažieri, kā arī uz radio skanēšanu slimnīcas palātā vai, kā izteicās kādas nozares organizācijas pārstāvis, -«pie mirējiem».