Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar mobilitātes pabalsta pilotprojekta apstiprināšanu top skaidrs, ka pēc mēneša pirmie 350 bezdarbnieki, kas atraduši darbu ne mazāk kā 20 kilometru attālumā no dzīvesvietas, var rēķināties ar 280 latiem ceļa naudai vai dzīvesvietas īrei pirmajos četros mēnešos. Kāda situācija ir Zemgalē, kur visvairāk cilvēku no darba piedāvājumiem atteikušies tieši tāpēc, ka uz darba vietu jāmēro pārāk liels ceļa gabals? Ko par šo ceļamaizi saka tie, kam līdz šim strādāšanai šķērslis bija tieši lielais attālums līdz darbavietai? Un vai cilvēki ir gatavi nākotnei, kas var beigties pēc dažiem mēnešiem?
Lielākā daļa, vairāk nekā trīs ceturtdaļas reģionu un mazpilsētu iedzīvotāju Latvijā līdz savai darba vietai ceļu mēro ne ilgāk par stundu vienā virzienā. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka ikviens cenšas taupīt laiku un līdzekļus, kas jāiegulda ceļā uz darbu.
Ārpus pilsētām nokļūšana uz darbu ir pamatīga problēma
Taču ārpus Rīgas un vēl pat aiz reģionālo pilsētu robežām sabiedriskā transporta tīkls nav tik plašs. Ārpus pilsētām nokļūšana uz darbu var būt pamatīga problēma. Aptauja liecina, ka
piektā daļa cilvēku ir kaut reizi atteikušies no darba piedāvājuma
tāpēc, ka piedāvātā darba vieta bijusi pārāk tālu.
Iedzīvotāju aptauja atklāj, ka trīs ceturtdaļas cilvēku, kuri bijuši spiesti atmest darba piedāvājumu, to darījuši lielo ceļa izdevumu dēļ. Tāpat teju puse aptaujāto atteikušies no darba piedāvājuma, jo ceļā uz darbu jāpavada pārāk ilgs laiks.
Valsts cenšas palīdzēt - mobilitātes pabalsts
Aprīlī Nodarbinātības Valsts aģentūrā darba meklētājiem, kuri bez darba ir sešus un vairāk mēnešus būs iespēja, sākot darba gaitas, saņemt mobilitātes pabalstu.
Tas būs paredzēts sākotnējo četru mēnešu ceļa vai dzīvesvietas īres izdevumu segšanai.
«Šīs programmas mērķis ir sniegt atbalstu pirmajā laikā, kad cilvēks iztur pārbaudes laiku. Prakse citās valstīs rāda, ka pēc pārbaudes laika darba devējam būtu jāsāk maksāt tā kā vairāk. Darba devējs pierod pie darbinieka, zina, ko viņš var, ko spēj, un loģiski būtu, ka viņš arī pieliktu algu, lai cilvēks varētu samaksāt par īri vai transportu,» skaidro LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Labklājības ministrijas speciālisti paredzējuši, ka Rīgas un galvaspilsētas tuvākās apkārtnes bezdarbnieki uz pabalstu pretendēt nevarēs.
Dobelē bāzētajā uzņēmumā «Spodrība» nodarbināti septiņdesmit darbinieki. Lielākā daļa strādājošo ir mazkvalificēts darbaspēks, ar kura piesaistīšanu neesot problēmu. Taču ar kvalificētu darbinieku atrašanu ir krietni sarežģītāk, uzņēmumā jau mēnesi ir vakanta ekonomista vieta. Lai arī kvalificētie darbinieki parasti nav dobelnieki, uzņēmuma pārstāve uzskata, ka mobilitātes pabalsts diez vai būtu izšķirošs iemesls kādam, šajā gadījumā ekonomistam, braukt strādāt uz «Spodrību» Dobelē.
«Attiecībā uz augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri nav ne no Dobeles, ne no Dobeles novada, ir no Jelgavas un vēl attālākām pilsētām, līdz ar to šādu cilvēku piesaistē šajā gadījumā tas nebūtu saistoši, jo tur ir citas šīs darba attiecības,» uzskata A/S «Spodrība» kvalitātes direktore Inese Vilka.
Savukārt Bēnes patērētāju biedrības pārtikas veikalos ir brīvas vairākas pārdevēju darba vietas, kurām atrast atbilstošu darbinieku nav viegli. SIA «Bēnes patērētāju biedrība» valdes priekšsēdētājs Grigorijs Sidorovičs uzskata, ka mobilitātes pabalsts ir veiksmīga iecere, jo tieši darba gaitu sākums vienmēr ir tas grūtākais periods, kas daudzus biedē: «Tas patiešām ir labs, lai cilvēku dabūtu no tā saucamā purva, lai atgrieztu atpakaļ aktīvajā dzīvē. Reāli ir iespēja tikt uz darbu, nopelnīs naudiņu, cerēsim, no tiem 200-250 nopelnīs ar laiku 400, būs labs speciālists un vairs pabalsts nebūs vajadzīgs, pats varēs varbūt mašīnu nopirkt vai pārcelties.»
Bezdarbnieki skatās optimistiski
Arī bez darba palikušie cilvēki uzskata, ka darba gaitu sākumā atbalsts būtu noderīgs. Tieši sākot darbu jaunā vietā, ir visgrūtāk un, ja darba vieta ir tālu no dzīvesvietas, tad nereti cilvēki pat nemēģina, jo nav līdzekļu pat ceļa izdevumiem.
«Galvenais jau sākt, galvenais aiziet parunāt un jau tev ir kāds pamats, citādi domā - darbs kaut kur šausmīgi tālu, domā - ak jēziņ, man taču vēl neviena santīma nav, ko aizbraukt; bet ja būs kaut kāda ceļa nauda, tad jau sarunāsi ar administrāciju, un tad jau kaut kāds avanss, bet pirmā naudiņa jau ir stimuls,» pārliecināta ir bezdarbniece Irēna.
Arī Inga, kura meklē darbu, domā līdzīgi: «Man ir lats divdesmit braukt uz pilsētu un atpakaļ, bet citiem ir vairāk, trīs un četri lati, kuriem tālāk, es domāju, ka jā, ceļa naudu vajadzētu cilvēkiem iedot.»
Šogad mobilitātes pabalsts paredzēts 350 cilvēkiem
Pašlaik iecerēts, ka pabalsta kopējais apjoms četros mēnešos būs 280 lati, tad jaunās darba vietas attālumam no mājvietas jābūt vismaz 20 kilometriem. No minētās summas pirmajā mēnesī Nodarbinātības aģentūra varēs izmaksāt 100 latus, bet atlikušo naudu iecerēts sadalīt uz atlikušajiem trīs mēnešiem. Sākot darbu, pabalsta saņēmējam
būs jāiesniedz darba līgums, kas apliecinās darba vietas attālumu no mājām.
«Šobrīd mēs plānojam tā, ka cilvēks iesniedz tos dokumentus par pirmo mēnesi, kādas reāli izmaksas viņam bijušas pirmajā mēnesī, un pēc tam jau NVA pārējos atlikušos trīs mēnešus izmaksās atbilstoši šim pirmā mēneša faktam. Jādod reģioniem brīvību, jo viņi zina reālo situāciju. Nevar visu administrēt no Rīgas, lai nav tā, ka gribējām labāk, bet sanāca kā vienmēr,» domā LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Šogad mobilitātes pabalsts paredzēts 350 cilvēkiem. Gada beigās iegūtā pieredze tiks izvērtēta un pabalsta piešķiršanas noteikumi, iespējams, būs citādi.
Šogad pabalstam paredzēts piešķirt 98 tūkstošus latu no valsts budžeta,
bet nākamajā gadā Labklājības ministrijas speciālisti iecerējuši piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu un tad mobilitātes pabalstu varētu saņemt krietni lielāks cilvēku skaits.