Saņemot Keitas sms, Maiks atmeta domu atvainoties. Arī tāpēc, lai ieinteresēts izbaudītu Keitas jauko «bardzību».

Pulksten 16.00 viņš ieraudzīja Keitu laivu piestātnē.

- Tu esi precīzs! - Keita pastiepās, lai noskūpstītu Maiku uz vaiga.

- Tātad… mums paredzēts jauks izbrauciens, - jautri teica Maiks, vēl īsti neizprotot Keitas «bardzību».

Keita ļāva Maikam justies īpašam un nepieteicās airēt. Keita zināja, ka Maiks īpaši labi nepeld.

- Maik! Redzi to mazo saliņu? Braucam turp! – pēkšņi stingri nosaka Keita.

Jau esot uz saliņas, Keita paziņo: -

Mīļais! Ko Tu teiktu ja mēs nedaudz atbrīvotos no drēbēm?

- Ar lielāko prieku! - iesaucās Maiks.

Kad viņš ieraudzīja, ka Keita jau pilnībā noģērbusies, Maiks piegāja kailajai Keitai, nepārprotami liekot saprast, ka gatavs mīlas priekiem.

- Nē, Maik, - stingri noteica Keita. - Atceries, ko rakstīju. Esmu barga!

- Ak tā,- nedaudz vīlies, noteica Maiks.

Keita no somiņas izvilka maisiņu un salika tur abu drēbes. Maisiņu viņa noslēpa tuvāk esošos krūmos.

- Nu ko, esam gatavi baudīt atpūtu ezerā, - teica Keita, uz sava kailā augumiņa uzvelkot glābšanas vesti.

- Keita! Tu izskaties tik uzbudinoša šajā vienīgajā apģērbā! - teica Maiks, jau atkal tuvojoties Keitai.

- Nē, Maik! Iesaku tev atcerēties, ka esi nogrēkojies!

Kad viņi iesēdās laivā, Keita ņēma airus savās rokās.

- Keita! Tu mani kārdini. Airē atpakaļ uz salu! - jau lūdzoši teica Maiks.

- Pat nedomāju! - noskaldīja Keita un airēja uz pretējā krasta pusi.

- Mīļais! – viņa turpināja - tā kā esmu sašutusi, tad samīļot Tevi vēlēšos tieši laivā.

Keitā raudzījās divas pārsteiguma pilnas acis, kurās pavīdēja nelielas izbailes.

- Nebaidies! No Tevis tiek prasīts viens - būt pilnīgi rāmam,- ķircinot noteica Keita.

- Bet Keita! Varbūt tomēr uz saliņu, - Maiks mēģināja iežēlināt Keitu.

Maika Draudziņš jau izskatījās sarāvies. Keita maigi uzgūlās uz Maika un atšņorēja viņa vesti, lai abu augumi būtu tuvāk.

Skūpstot Maiku, Keita iekārtoja atdzīvojušos Draudziņu sevī un sāka maigi mīļot Maiku. Keita centās to darīt lēnām, jo pat no vismazākās Keitas kustības laiva nedaudz sašūpojās.

- Keita! Uzmanīgāk! - iesaucās Maiks. Bet šoreiz Keita viņu vairs nedzirdēja, tikai turpināja pilnībā izbaudīt Maiku un šūpojošos laivu,

kuri abi reizē sniedza viņai divkāršu Baudu…

Kad abi bija apģērbušies uz saliņas, Maiks airēja uz krasta pusi. Airējot tuvāk, Keita un Maiks ievēroja nelielu ļaužu bariņu, kuru skatieni bija nepārprotami vērsti viņu virzienā. Keita ar Maiku nu centās kļūt pavisam nemanāmi.

- Maik! Tam vīrietim ir pat binoklis! - Keita iesaucās.

- Tad jau Tavas aktivitātes viņam bija pat ļoti pamanāmas, - pasmaidīja Maiks.

- Bet Maik! - jau skaļāk iesaucās Keita, iekniebjot Maikam rokā. - Skrienam! - un abi, jau skaļi smejoties kā tikko nedarbos pieķerti pusaudži, joņoja Maika auto virzienā.

_{Ilze Emīlija Lāce}