/nginx/o/2018/07/16/10173033t1h8f14.jpg)
Mēs dzīvojam laikā, kad mākslīgais skaistums vairs nav nekas ekskluzīvs. Varbūt arī tu pati kādreiz esi aizdomājusies par plastisko operāciju? Tomēr jāņem vērā, ka šāds lēmums prasa daudz nopietnāku pieeju un lielākus upurus, nekā tu, visticamāk, esi iztēlojusies. Trīs sievietes atklāja mums savu pieredzi un to, kas viņas pamudināja spert šo izšķirīgo soli, un kādas bija viņu emocijas un fiziskās sajūtas pirms un pēc plastiskās operācijas.
Par operāciju norisi, to sarežģītību, iespējamām komplikācijām pēcoperācijas periodā un atveseļošanās gaitu stāsta plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.
Benitai (35 gadi) tika veikta krūšu palielināšanas operācija 2008.gada martā
Mans darbs ir saistīts ar skaistumkopšanu, un reiz pamanīju, cik skaistas pārvērtības piedzīvojusi kāda mana kliente. Toreiz aizdomājos, ka varbūt arī man vajadzētu veikt šādu operāciju. Man nesen bija piedzimis otrais mazulis, un tāpat kā vecāko bērnu es viņu baroju ar krūti, šā iemesla dēļ manas krūtis bija zaudējušas gan formu, gan apjomu, un man pašai to izskats vairs nepatika. Lēmumu par operāciju pieņēmu ļoti ātri – aptuveni nedēļas laikā. Tajā pašā laikā ļoti labi apzinājos, kāpēc to daru. No dabas man bija nepilns B izmērs, un, ja gadījās vēl nomest kādu kilogramu, no krūtīm nekas pāri nepalika. Vienmēr nēsāju krūšturus ar polsterējumu, tā bija tāda sevis mānīšana. Pirms operācijas konsultējos tikai ar savu vīru. Taisnību sakot, nostādīju viņu fakta priekšā. Viņš, protams, sākumā bija izbrīnīts par tik negaidītu lēmumu un mēģināja iebilst, ka viņa dēļ man nekas tāds nav jādara, es gan uzreiz atbildēju, ka tas nav viņa, bet manis pašas dēļ. Ar to arī mūsu saruna beidzās. Vairāk nevienam neko neteicu, es negribēju sastapties ar jautājumiem, kāpēc man tas vajadzīgs utt. Varbūt būtu dzirdējusi arī nosodošu attieksmi.
Vēl tagad, pie sevis klusi smīnot, klausos, kā manas paziņas reizēm aprunā tās silikona tukšpaures...
Atceros, kad pamodos pēc operācijas narkozes, sajūta bija izcili pretīga. Es vēmu, tad atkal aizmigu, pēc kāda laika atkal pamodos. Man tik ļoti viss sāpēja! Visvairāk kremta tas, ka visas šīs mokas taču nodarīju pati sev savas iegribas dēļ. Kad nākamajā dienā pārrados mājās no klīnikas, sāpes bija neciešamas. Turklāt man visu laiku bija slikta dūša. Izdomāju, ka laikam mans organisms slikti panes zāles, un pārstāju tās dzert. Tad arī izbaudīju sāpes līdz mielēm... Vispār jau sajūta pēc operācijas ir ļoti bezspēcīga, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šādā brīdī ir kāds līdzās, kas vienkārši patur rociņu, pažēlo un palīdz mājas darbos. Sāpes un diskomforts man bija līdz kaklam kādā trešajā dienā pēc operācijas. Jutos nevarīga, slima un nelaimīga. Tad sāka aizvien biežāk uzmākties doma – kāpēc es to darīju?
Vai tad es nevarēju dzīvot ar nošļukušām krūtīm? Bet tagad, paskatoties atpakaļ, jāsecina, ka tas viss, protams, ir pārejoši.
Pirmajās dienās pēc operācijas krūtis izskatījās briesmīgi – milzīgas un cietas. Nekā skaista tur nebija, un tas deva pa smadzenēm... Kad pirmo reizi man noņēma apsējus, es biju šokā – divi pietūkuši, ar jodu apsmērēti bumbuļi! Sākumā man tur nepatika nekas. Pirmo mēnesi visvairāk uztraucos par rētām, kas bija zem abām krūtīm. Tās bija tik pretīgi zili violetā krāsā un tādas mazliet uzburbušas... Tas mani dzina lielā stresā. Galu galā rētas uzsūcās aptuveni trīs mēnešu laikā pēc operācijas un nu ir gandrīz vai nemanāmas. Savas patiesās aprises krūtis ieguva aptuveni pusgadu pēc operācijas, un rezultāts mani apmierināja par visiem 100%. Viss bija tieši tā, kā biju to iztēlojusies. No patukša B izmēra biju tikusi pie skaista C, kas izskatījās ļoti dabīgi. Vai manas pārvērtības pamanīja daudzi? Nezinu, iespējams. Es to neslēpju, taču speciāli nevienam arī nestāstu.
Jāpiebilst, ka pēc krūšu implantu ievietošanas man ir diezgan neērti gulēt uz vēdera (līdz šim tā bija mana mīļākā poza). Turklāt man ir sākusi sāpēt mugura, esmu pat ievērojusi, ka plecu daļa ir nedaudz deformējusies uz priekšu. Tad vēl ir parādījusies svīšana.
Nekad nebiju iedomājusies, ka zem krūtīm tā var svīst (vasarā topiņi tajā vietā vienmēr paliek mitri).
Visdīvainākais mans atklājums – pirtī krūtis saglabā vēsumu. Lūk, ar šādām dīvainībām un mazām neērtībām esmu iemācījusies sadzīvot, kopš ieguvu savas jaunās krūtis, taču rezultāts ir tiešām lielisks.
Komentē plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis
Ievietojot implantus zem krūts dziedzera, atveseļošanās process ilgst no četrām līdz septiņām dienām, zem muskuļa – no septiņām līdz desmit, ja tiek veikta arī krūšu formas korekcija, jārēķinās, ka rētas, tūska un zilumi būs ilgāku laiku nekā tikai pēc krūšu palielināšanas operācijas. Krūšu palielināšanai ar implantiem ir viena specifiska komplikācija – kapsulas kontraktūra, kad krūtis paliek cietas un sāpīgas. Šāda komplikācija var izveidoties gan dažu mēnešu, gan arī daudzu gadu laikā pēc operācijas. Vēl jāņem vērā – jo lielāki implanti izvēlēti, jo ievērojami augstāks riska faktoru kopums, kas var novest pie atkārtotas operācijas jau pirmo gadu laikā, – var būt redzams rievojums, var parādīties krūšu asimetrija, deformēti implanti, sāpīgas un cietas krūtis. Pēc operācijas ir jānēsā speciāls medicīnisks pēcoperācijas krūšturis, kas nepieciešams drošībai, labsajūtai un labāka galarezultāta iegūšanai. Aptuveni mēnesi jāizvairās no smagumu celšanas un straujām kustībām. Krūšu palielināšanas operācijas cena ir aptuveni no 1650 līdz 2025 latiem atkarībā no implantu veida.
Turpmāk vēl