To, kas ir Ķirbaksala, uzzināju tikai vēlāk. Toreiz zināju tikai to, ka tā ir vieta, kur satiekas Mēmele un Mūsa, vieta, kur sākas Lielupe. Vispār neko īpašu mātē Guglē par šo salu atrast nevar. Tikai vēlāk uzzināju, ka mazliet baismīga pieskaņa šai salai ir saistībā ar maniaku-slepkavu Grantiņu...

Bet tonakt man nemaz nebija bail.

Sekoju viņam kā apmāta. Viņš izskatījās tik mežonīgi seksīgs,

ka nespēju novērst acis. Ar prātu zināju - nevajag, bet nespēju pagriezties un doties atpakaļ! Tālumā skanēja mūzika; kad izgāju cauri kontrolei uz tiltiņa, aste pie cepures plīvoja man priekšā, es tai sekoju. Viņš apstājās, lai uzrakstītu īsziņu, tai brīdī pienācu klāt. Nebija mani pamanījis sekojam, pat mazliet sabijās. Tad ātri paņēma mani pie rokas, un steigšus gājām uz priekšu, uz Ķirbaksalu. Tikuši prom no cilvēkiem, apstājāmies un sākām kaislīgi skūpstīties. Jutu, ka viņš smaržo pēc alkohola, ir iedzēris, lai prāts nestos uz trakulībām. Bet es taču biju skaidrā, sapratu, ko daru! Un tomēr ne... Bet par visu no sākuma.

Atbraucu uz festivālu pēcpusdienā, ar vīru. Bija karsta diena, meklēju, kur nopeldēties. Man ieteica doties uz Ķirbaksalu, uz Mēmeli vai Mūsu. Kaut arī upes bija seklas, tomēr ūdens atsvaidzināja. Dīvaina vieta - trīs upes.

Vēl nodomāju: šeit laikam ballīšu laikā jaunatne nāk kniebties?

Uz estrādi devos, kad palika vēsāks. Zināju, ka Lūsis (sauksim šoreiz viņu tā) arī būs. Viņš atsūtīja īsziņu, kad bija atbraucis, ar savu sievu. Pateicām viens otram apmēram, kurā vietā esam. Staigājot pa parku, vairākas reizes satikāmies, piemiedzām ar aci viens otram un viss. Vēlāk, kad klausījos koncertu, Lūsis atsūtīja īsziņu, jautāja, cik ilgi palikšu. Nebijām kādu laiku tikušies, gribējās divatā kaut pāris vārdu pārmīt un pabučoties. Lūsis arī atrakstīja: «Būtu grēks neizmantot, ka esam tik tuvu, un nenokniebties.» Vēlāk īsziņas kļuva biežākas un neķītrākas, līdz viņš uzrakstīja: «Vai vari pazust uz ilgāku laiciņu?» Pēc neķītrajām īsziņām arī mani bija pārņēmusi šī doma.

Visapkārt vairāki tūkstoši cilvēku, viņš ar sievu, es ar vīru, un abiem galvā dulla ideja, ka vajag seksu! Šeit un tūlīt! Viņš uzrakstīja, ka vienīgā reālā vieta, kur to varētu, ir Ķirbaksala. Pareizi dienā biju sapratusi!

Vasarā tumšs paliek ļoti vēlu. Cerēju pūlī noklīst no vīra, bet viņš bija kā piesējies. Laikam bija manījis, ka es ik pa brīdim rakstīju īsziņas, domāja, ka gribu satikt kādu bijušo mīļāko!

Meklēju visādus iemeslus, lai pazustu, līdz beidzot tas izdevās, un ātrā solī nesos uz Ķirbaksalu. Tikusi līdz telšu pilsētiņai, pamanīju Lūsi. Viņš tuvojās tiltiņam, izgāja cauri kontrolei, tad apstājās rakstīt īsziņu. Man sirds sitās kā negudra, prāts teica - ej atpakaļ... bet es viņam sekoju.

Kad pienācu klāt, mani kratīja lampu drudzis! Varbūt tomēr ne? Nu labi – tikai pabučosimies...

Pie Lielupes sākuma ir piknika vieta - galdiņš un soliņi. Uz galda varētu mīlēties! Bet mēs nebijām vienīgie, kam šādi plāni, tur jau priekšā bija citi pārīši. Kad beidzot palikām vieni, turpinājām skūpstīties arvien kaislīgāk. Abi bijām jau tiktāl uzbudinājušies, ka turpinājumam bija jābūt, lai tur vai kas! Novilku bikses, neatminos, vai apakšbiksītes man toreiz vispār bija, visticamāk, ka ne, jo toreiz vasarā man bieži patika staigāt bez biksītēm. Viņš ar pirkstiem sāka mani uzbudināt, bet es biju jau slapja (no domām vien). Viņš zināja, ka šādā veidā orgasmu nesasniegšu, un piedāvāja apmierināt mani ar mēli.

O, tas būtu skaisti: gulēt uz galda, lūkoties zvaigžņotās debesīs un izbaudīt viņa pieskārienus, mēli!

Sirds dauzījās, galvā doma: lai tik kādu paziņu neieraugu! Nespētu es tādā brīdī izbaudīt viņa mēles pieskārienus! Te vienkārši var tikai nokniebties, nedomājot par augstāko baudu!

Ilgi tie prieki nebija, nāca nākamais pārītis. Sapratām, ka uz galda un zem zvaigžņotās debess nekāda mīlēšanās neiznāks. Nācās ielīst koku pudurī, kur vismaz bijām slēpti no svešiem skatiem. Es atspiedos pret koku, viņš lēnām ieslīdēja manī no aizmugures. Tas nebija grūti, jo es biju tik slapja! Bija tik uzbudinoši sajust viņa stingro locekli sevī. Tomēr diez cik ērta tā poza nebija. Esmu no tām sievietēm, kurām patīk mīlēties siltā telpā sveču gaismā, baudot glāzi vīna vai šampanieša... protams, skaistas mūzikas pavadībā, kad varu tērpties skaistā apakšveļā un zeķēs ar mežģīņu maliņu... Kad bez steigas var izbaudīt otra ķermeni un ļauties glāstiem, bet – varbūt kādreiz vajadzīga arī citāda nokrāsa? Kaut kas citādi?

Teicu, ka laikam nekas neiznāks. Jautāju: «Vai varēsi beigt?» Lūsis atbildēja, ka ar beigšanu nebūs nekādas problēmas, bet, izrādās, ka viņš velk garumā, jo grib, lai arī man ir labi. Nu tas šādā gadījumā nebija reāli. Nespēju tik neparastos apstākļos sasniegt kulmināciju, bet šoreiz tas pat nebija svarīgākais.

Turpinājām mīlēties, līdz dzirdam - kāds nāk! Pārtraucām, stāvam klusu.

Vai nu tādi paši kā mēs, vai arī dāmai vajag krūmiņos, meklē vietu! Jūtu, viņa lien tieši pie mums! Pagrabinājos, lai dzird, ka šeit jau aizņemts! Dāma sabijusies prasa: vai tur kāds ir? Es pārvērstā balsī saku: aizņemts! Smiekli nāk, bet valdāmies, kamēr šie aiziet. Kā mēs pēc tam smējāmies!

Nedomāju, ka viņam izdosies pabeigt, ja visu laiku ar vienu ausi jāklausās, vai tik kāds nenāk. Tomēr turpinājām, līdz viņš pabeidza manī. Tad iestājās tāds atvieglojums...

Atgriezos pie estrādes, sameklēju vīru, kurš jautāja, kur biju tik ilgi pazudusi. Neatminos, ko atbildēju, bet viņam noteikti prātā pat neienāca, ar ko nupat esmu nodarbojusies! Braucu uz mājām mazliet sapņaina. Jutu patīkamu slapjumu starp kājām un domās turpināju neparasto mīlēšanos Ķirbaksalā...

Naktsvijole