ASV piekritusi sniegt Krievijai slepenu informāciju par Lielbritānijas kodolprogrammu, lai pārliecinātu Maskavu parakstīt jauno ASV un Krievijas Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz "WikiLeaks" pieejamo informāciju.
ASV apmaiņā pret START līgumu Krievija nodos britu kodolnoslēpumus (22)
Saskaņā ar Vašingtonas un Maskavas vienošanos par STAR līguma parakstīšanu, ASV nākamnedēļ Krievijai nodos informāciju par visām "Trident" raķetēm, ko ASV piegādā Lielbritānijai, vēsta laikraksts.
Aizsardzības jomas analītiķi norāda, ka šāds solis apdraud Lielbritānijas drošības politiku, neizpaužot sava kodolarsenāla patiesos apjomus.
"Fakts, ka amerikāņi, lai tirgotos ar krieviem, izmantojuši britu kodolnoslēpumus, dod jaunu ieskatu tā dēvētajās "īpašajās attiecībās", kas, kā liecina slepenās ASV diplomātiskās telegrammas, bieži vien ir vienpusēja," raksta avīze.
"Daily Telegraph" līdz šim publicējis vairāk nekā 1400 ASV diplomātiskās telegrammas, no kurām gandrīz 800 sūtītas no ASV vēstniecības Londonā. Laikrakstam telegrammas nodevusi vietne "WikiLeaks".
ASV sarunvedēju uz Vašingtonu sūtītās slepenās telegrammas liecina, ka informācija par Lielbritānijas kodolnoslēpumiem bijis izšķirošs faktors, lai pārliecinātu Krieviju parakstīt jauno līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.
Kaut arī jaunais START līgums formāli neiespaido Lielbritāniju, nopludinātās telegrammas rāda, ka Krievija sarunās ar Vašingtonu pieprasījusi informāciju par Lielbritānijas raķetēm "Trident", kuras ražo un apkalpo ASV.
Vašingtona 2009.gadā vērsusies pie Londonas, prasot atļauju piegādāt Maskavai detalizētu informāciju par britu raķešu darbību. Lielbritānija atteikusies, bet ASV tomēr piekritusi nodot Maskavai informāciju par Lielbritānijai piegādāto "Trident" raķešu sērijas numuriem.
Kaut arī ASV un Krievija jau sen ir vienojušās inspicēt viena otras kodolarsenālu, Lielbritānija tiekusies saglabājusi zināmu slepenību, lai tādā veidā kompensētu sava arsenāla relatīvi nelielo apjomu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Hāgs pagājušā gadā atklāja, ka Lielbritānijas rīcībā ir "līdz 160" funkcionējošas kaujas galviņas, taču neizpauda raķešu skaitu.
Kā jau ziņots, sestdien Minhenes Drošības konferencē ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apmainījušies ratifikācijas dokumentiem un ar šo soli stājies spēkā ASV un Krievijas Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START).
"Šodien mēs apmainījāmies ar līguma ratifikācijas instrumentiem, kas mazinās kodoldraudus krievu un amerikāņu tautām un pasaulei," ceremonijā Minhenes konferencē paziņoja Klintone.
ASV prezidents Baraks Obama START ratifikācijas dokumentus parakstīja trešdien, bet 28.janvārī tos parakstīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Jauno START līgumu Krievijas un ASV prezidenti parakstīja aprīlī Prāgā.
Vienošanās paredz, ka puses savu kodolarsenālu samazinās par aptuveni 30%, un Obama uzskata, ka tas esot pirmais solis, lai sasniegtu viņa pasludināto mērķi - pasaule bez kodolieročiem.
Līgums noteic, ka septiņu gadu laikā katras puses aktīvo kodolgalviņu skaits nepārsniegs 1550, bet raķešu palaišanas iekārtu vai stratēģisko bumbvedēju skaits - 800.