Kad pirmo reizi viņu ieraudzīju, viņš man atgādināja izplūkātu cāli, kurš atstāts viens harpiju midzenī. Visapkārt bija skaļa mūzika, ķēdes, āda, dzelkšņi un melnais, melnais, melnais. Viņš bija blonds, koši dzeltenā krekliņā un nebija pilngadīgs. Viņš bija sapinies ar meiteni, kas viņu bija atvedusi uz šo pasākumu un tad pametusi vienu ar svešiem cilvēkiem. Es pārmiju ar viņu pāris vārdus,

nodomāju, ka viņš izskatās neglīts un puicisks, un viņš pilnīgi neiederējās šajā vampīru midzenī.

Nesatiku viņu pāris gadus, bet reiz kaut kāds cilvēks prasīja gotu forumā aizņemties grāmatu, kas man bija. Biju šo niku jau redzējusi, un tas bija atstājis labu iespaidu. Bija ziema, un es turēju rokā paslēptu sniega piku, kad gāju uz satikšanos. O, tas, kā es viņam iemetu ar šo sniega piku, bija tieši tā, kā puiši rausta aiz bizēm meitenes, kas viņiem patīk. Viņa garie, blondie mati garā zirgastē krita pāri ādas jakā tērptiem pleciem, un viņš pasmaidīja par manu bērnišķīgo pikošanos tik sardoniski, ka man aizrāvās elpa.

Viņš sāka parādīties draugu pasākumos, tad uzaicināja uz tikšanos. Izrādījās, ka līgava ir viņu pametusi, un es sapratu, ka tas manī rada ļaunu prieku. Norunājām daudzas stundas. Izrādījās, ka

viņam ir ne tikai muskuļots augums, bet arī trenētas smadzenes.

Viņš smaidīja ciniski, runāja skaļi un brīvi, un viņš runāja par seksu. Nezinu, kā mēs viens otrā atklājām šo līdzību - absolūtu kautrības trūkumu un mīlu uz smalku erotiku. Tas vienkārši notika.

Mēs runājām un runājām par visu iespējamo, kamēr pie blakus galdiņiem sēdošie cilvēki sarka un bālēja. Mēs staigājām pa parkiem un runājām par orģijām, par pagājušiem gadsimtiem, kad prostitūtas bija slavenas un bagātas, kad viņas bija cienītas un dievinātas, kad grupveida orģijas notika par godu dieviem. Mēs runājām par deviņpadsmitā gadsimta gotisko un erotisko literatūru, mēs apspriedām daudzo kopīgi pazīstamo sieviešu krūšu formu.

Mēs plānojām vissmalkākās izvirtības, kādas mēs varētu organizēt.

Pornogrāfiskas spēles, nebeidzamu glamūru, zelta drapērijas un samta spilvenus, mēs izdomājām visdažādākās perversās detaļas, kādas būs atrodamas mūsu izdomātajās seksa pilīs.

Mēs salīdzinājām, kādas verdzenes mēs vēlētos. Viņš vēlējās tikt pamodināts ar minetu, viņam likās, ka tas būtu perfekts dienas sākums. Man likās, ka es vēlētos sev tikai trīs verdzenes, lai tās kļūtu par manām draudzenēm. Es viņam stāstīju par Kleopatras verdzenēm, kuras devās viņai līdzi nāvē, un mēs vienojāmies, ka izturēsimies pret viņām labi.

Mēs viens otram sūtījām jocīgas īsziņas un seksuāla rakstura mūziku. Mēs gājām peldēties un piemīlīgi izlijām, līdz topiņš pielipa man pie krūtīm.

«Tev tiešām ir skaistas krūtis.»

«Jā, vai ne? Visiem patīk.»

Jā,

man tiešām ir skaistas krūtis, un viņam ir nepārspējams dibens.

Tas taču nevarēja nenotikt. Tomēr es stiepu šīs jocīgās attiecības kā gumiju. Mēs satikāmies arvien biežāk un skatījāmies viens uz otru ar arvien pieaugošu iekāri. Es viņu kacināju un provocēju, bet viņš bija pieklājīgs līdz vājprātam. Es pat ievēlos pie viņa naktī galīgi piedzērusies un kaila gulēju viņam blakām.

O, kā es viņu gribēju un cik ļoti man bija žēl, ka viss jāizbojā, jo šī nebeidzamā, mēnešiem ilgā priekšspēle bija pats erotiskākais, kas ar mani bija noticis. Nē, es neesmu slampa, man bija bijis tikai viens vīrietis pirms viņa, bet es gribēju salīdzināt.

Es nosūtīju sms:

«Ielūdzu tevi šovakar uz privātu orģiju.» Viņš tikpat vienkārši teica: «Jā.»

Tas bija kā vulkāns, kurš bijis nosprostots gadsimtiem ilgi. Viņš bija samulsis, un es nevarēju paelpot. Mēs bijām laimīgi, un viņš visu laiku smaidīja, kamēr es par to smējos. Mans melnais eņģelis, kuram nebija nekā svēta, kurš nebija izrādījis ne vismazāko kautrību, smaidīja priecīgi kā pavasara saulīte un nezināja, kā sākt.

Tas bija brīnumaini. Sākās lēni, bērnišķīgi, bet turpinājās arvien pieaugošā kaislē un pilnīgā trakumā. Es biju visos mūsu izdomātajos harēmos, kopā ar visām mūsu seksa verdzenēm, un mana istaba bija greznākais buduārs pasaulē. Visa uzkrātā enerģija izlādējās, un mani kliedzieni aizskanēja līdz pat senās Grieķijas hetērām un rokoko laika kurtizānēm.

Tā es ieguvu savu tuvāko draugu, ar kuru mierinām viens otru nedienās, kuram var piezvanīt un pajautāt - vai tu esi aizņemts? Nē? Nu tad brauc šurp. Vai arī - tu esi aizņemts? Nu labi, kādai veicas. Padzersim tēju.

Mēs nekad nevarētu būt kopā, dzīvot kopā, bet es viņu mīlu vairāk par visu, viņš man dāvāja atklājuma prieku par to, ka ir vēl kāds tāds slēpts romantiķis pasaulē kā es,

kurš dievina seksu un vēlas piešķirt tam... varbūt pat dievišķīgumu.

Līga