Valsts prezidents neredz sabiedrības sašķeltību (355)

Viņš šorīt intervijā Latvijas radio norādīja, ka referenduma iniciatori bija ļoti šaura sabiedrības grupa, kas gribēja sevi parādīt. «Referenduma rezultāts skaidri parādīja, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu. Visi to skaidri saprot ne tik šeit, bet arī ārpus Latvijas robežām.

Par sabiedrības sašķeltību - es domāju, ka te nav nekāda pamata runāt. Tieši referenduma sagatavošanas laikā bija varbūt kaut kādas zināmas viedokļu atšķirības, bet katrā gadījumā par to, būt vai nebūt Latvijā, dzīvot vai nedzīvot Latvijā, es neesmu dzirdējis. Nesmu dzirdējis, ka kāds būtu uz šī pamata atstājis Latviju."

Nav nekāda pamata domāt, ka tas veicināja sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā.

Atgādināsim gan, ka "šaurās sabiedrības grupas" priekšgalā bija vairāki pazīstami politiķi, tai skaitā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vairāki politiķi no "Saskaņas centra".

Prezidents minēja ieguvumus no referenduma, piemēram, pēc tā audzis valsts ieguldījums latviešu valodas stiprināšanā un paplašinājušās valodas apgūšanas iespējas.

Strādās ar nepilsoņiem

Bērziņš pauda apņēmību šogad intensīvi strādāt pie nepilsoņu jautājuma. Viņš gribot saprast, cik daudz nepilsoņu ir, cik no tiem grib kļūt par pilsoņiem un kas viņus kavē šī mērķa sasniegšanā. Pēc viņa teiktā,

nepilsoņu problēma asākā ir Rīgas apkārtnē, nevis Latgalē.

Bērziņš neatbalsta "masveida brīvu pilsonības piešķiršanu", tomēr uzsvēra, ka nepieciešamas izvērtēt šķēršļus, kāpēc Latvijai lojālie nepilsoņi nevar iegūt pilsonību.

Politiķis atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā iebrauc arī jauni cittautieši no valstīm, no kurām iepriekš cilvēki uz mūsu valsti nav devušies, un arī šiem cilvēkiem ir problēmas integrēties sabiedrībā, kas ir jārisina.