/nginx/o/2018/07/16/10204353t1hd8ef.jpg)
Žurnālistam Leonīdam Jākobsonam uzrādīta apsūdzība saistībā ar Nila Ušakova elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu. Vairāk nekā pirms gada Jākobsons interneta portālā ievietoja Ušakova vēstules, kas, pēc žurnālista domām, atklāja amatpersonas otru seju. Ušakovs par savas sarakstes noplūdi vērsās policijā, un pret Jākobsonu sākta kriminālvajāšana. Lai arī privāto korespondenci publicē ik pa brīdim, šis ir pirmais gadījums, kad žurnālistu par to sauc pie kriminālatbildības.
Pirms vairāk nekā gada Jākobsons interneta portālā kompromat.lv publicēja fragmentus no Nila Ušakova e-pasta vēstulēm, kuru kopijas žurnālistam esot nosūtījis kāds anonīms avots. Tajās Ušakovs sarakstījās ar Krievijas vēstniecības darbinieku Aleksandru Hapilovu. Hapilovs aizdomās par spiegošanu vēlāk bija spiests Latviju atstāt.
Tāpat Ušakovs sūtīja ieteikumus, kādus ziņu sižetus veidot Pirmajā Baltijas kanālā, un elektroniskā sarakstē saņēma atskaites par paveikto. Šādas vēstules Ušakovs rakstīja pirms pašvaldību vēlēšanām, būdams vēl 9. Saeimas deputāts. Vēlēšanas Ušakovam nesa uzvaru.
Par nopludinātajām vēstulēm Ušakovs vērsās Valsts policijā. Tā secina, ka žurnālists izdarījis tīšu noziegumu. Neatļauti iegūtu saraksti darījis zināmu citiem. Publicēšanai atļauju nav prasījis.
Māris Kaļinka, VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks:
«Dotajā gadījumā ir klasiskais piemērs, kad, pat neraugoties uz visu, ka, ja pat žurnālists dara kaut ko pretlikumīgu savā praksē, tad pie zināmiem apstākļiem, rupji sakot, arī žurnālistam var būt problēmas un arī viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības.»
Jākobsons saka, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.
Leonīds Jākobsons, apsūdzētais žurnālists:
Ušakova attiecības ar Krievijas vēstniecību nepavisam nebija personiskas, bet gan finansiālas.
«Un tajā sarakstē viņš parādās kā atbildīga amatpersona, kā «Saskaņas centra» priekšsēdētājs un nevalstisku organizāciju līderis. Tāpēc sabiedrības interesēs publiskoju informāciju, kas manā skatījumā parāda, kāds ir īstais Nils Ušakovs.»
Pēc pirmajām publikācijām žurnālistu aizturēja un divas dienas turēja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Tika kratīts viņa dzīvoklis un izņemtas ar žurnālista profesionālo darbību saistītas mantas – dators, kā arī citi datu nesēji.
Bet vēl nepatīkams pārsteigums bija viņa ievietošana psihiatriskajā slimnīcā. Pēc izmeklētāja Naura Liepiņa iniciatīvas tur viņš veselu mēnesi pavadīja kopā ar psihiski slimiem cilvēkiem. Pēc mēneša saņēma slēdzienu, ka ir vesels. Policija apgalvo, ka šādi rīkoties viņus spieda kāds pirms vairāk nekā 20 gadiem veikts ieraksts par Jākobsona veselību. Žurnālistu ievietoja slimnīcā, kur viņš bija faktiski ieslodzīts kopā ar slepkavām. Starp viņiem bija arī vīrs, kas ar samuraja zobenu savulaik sadūra divus policistus.
Leonīds Jākobsons: «Psihiatriskajā slimnīcā veselu mēnesi! Ar mani kopā bija astoņi cilvēki, kurus vaino slepkavībā. Es ar viņiem diendienā biju saskarē. Tās bija pietiekami nepatīkamas sajūtas, pie tam mēneša garumā!»
Jākobsona portālam ir pretrunīga slava. Dažkārt privātu uzņēmēju konflikti atspoguļoti vienpusīgi, radot iespaidu, ka žurnālists strādā kāda labā. Pagājušajā gadā Jākobsonam uzbruka. Viņa dēla klātbūtnē kāpņutelpā divi nezināmi vīri iepūta Jākobsonam acīs asaru gāzi un sagrieza seju. Toreiz sabiedrība notikušo sauca par uzbrukumu visiem žurnālistiem, kuru ir būtiski atklāt. Uzbrukums Jākobsonam joprojām nav atklāts. Bet tikmēr viņš pats ir pirmais žurnālists, kuru apsūdz par kāda elektroniskā pasta sarakstes publicēšanu.
Māris Kaļinka, VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks:
«Draud viņam līdz trim gadiem maksimāli cietumā. Un 50 minimālās mēnešalgas. Tiesu prakse arī nav nekāda plašā. Līdz ar to man, atklāti sakot, grūti spriest, kā [lieta] pavērsīsies tālāk.»