Auditori atklājuši Jāņa Vētras vadītās Augstākās izglītības padomes nekompetenci (140)

Projekts, kas pirmoreiz ļautu izmērīt, cik labas vai sliktas kvalitātes studijas piedāvā katra no aptuveni 60 Latvijas augstskolām un koledžām, tika gaidīts ar ļoti lielām cerībām. To gatavoja piecus gadus. Pie tā strādāja 237 vietējie un ārzemju eksperti. Tika iztērēts vairāk nekā miljons latu. Taču, ja iepriekš bija tikai aizdomas, ka darbā ir nepilnības, tad tagad ir apstiprinājušās visas sliktākās prognozes.

ROBERTS ĶĪLIS, izglītības un zinātnes ministrs (Reformu partija): «Bet johaidī!!! Tas viss nozīmē to, ka mēs patiesībā īsti neko nevaram izmantot no tā izvērtējuma!»

Ministra secinājums balstīts uz auditorkompānijas «Deloitte Latvia» veikto ziņojumu. Dokuments ir konfidenciāls, tajā ir 117 lappuses, kur atklāts, cik nepilnīgi un, iespējams, pat nelikumīgi darbojusies Jāņa Vētras vadītā Augstākās izglītības padome.

ROBERTS ĶĪLIS: «Nu, tā līdzība ir tāda, ka jūs rokat un visur ir! Kur vien parok, tur atrod kaut kādas problēmas, jautājumus, kļūdas, nepilnības, un to skaits sāk augt un augt, un..»

Auditori secinājuši, ka vēl projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas. It īpaši zaļo un zemnieku pārstāvji, no kuriem bijuši trīs ministri - Baiba Rivža, Tatjana Koķe un Rolands Broks, kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī Augstākās izglītības padomē vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās. Rivža vēlāk pati arī vadīja augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts – abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Rivža arī Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē vadījusi zinātniskus projektus. Rivža par projekta vadītāju apstiprināta ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Vētras parakstu, pirms vēl bija saņemta pārējo padomes locekļu piekrišana.

Tālāk nepilnības konstatētas augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā vispār pat nebijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus – angļu versijā prasīts vērtēt 5 punktu, bet latviešu versijā – 3 punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.

Studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem. Piemēram, Ineta Kurzemniece vērtēja Latvijas Universitātes Valodu un kultūras studiju programmu un vienlaikus pati ir arī Universitātes akadēmiskā departamenta darbiniece.

Vilnis Rantiņš vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, kaut vienlaikus ir arī tās pašas augstskolas padomnieks. Reinis Upenieks vērtēja Rīgas Stradiņa universitāti un pats arī kā lektors piedalījies šīs augstskolas rīkotā seminārā. Igors Graurs vērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir vadošā amatā uzņēmumā, kas ieinteresēts sadarbībā ar šo augstskolu. Andris Vilks vērtēja Latvijas Universitāti un vienlaikus ir tās pasniedzējs, Kārlis Briņķis vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, būdams pastāvīgs loceklis tās Promocijas padomē. Evija Papule vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, tai pašā laikā esot tur lektore. Laura Valtere vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un vienlaikus strādāja arī tās Projektu daļā. Anda Ikauniece vērtēja Latvijas Universitātes studiju virzienu «Vides aizsardzība», kur pati ieguvusi bioloģijas doktores grādu un strādā struktūrā, kas cieši sadarbojas ar vērtējamo augstskolu. Jānis Birks vērtēja studiju virzienu «Veselības aprūpe» Latvijas Universitātē, kur paša meita ir Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Arī studentus pārstāvošais Augstākās izglītības padomes loceklis Edvards Ratnieks, kurš iepriekš bija guvis ienākumus no sadarbības ar Latvijas Universitāti, nedrīkstēja piedalīties studiju vērtēšanas organizēšanā un uzraudzībā.

Dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze neatbilda MK noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz 10 studiju virzienus. Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.

Komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, trūcis arī nepieciešamā ārvalstu ekspertu īpatsvara. Vairākkārt konstatēts, ka komisiju ziņojumos nebija visu ekspertu parakstu vai viņu vietā bija parakstījušies citi. Ekonomikas un pedagoģijas virzienu eksperti atzinuši, ka parakstījuši pilnīgi tukšas lapas.

Konstatēts, ka viena un tā pati ekspertu grupa vienā un tajā pašā dienā izvērtējusi valodu un kultūras studiju programmas, gan Rēzeknes augstskolā, gan Liepājas universitātē, kas atrodas 450 kilometrus viena no otras.

Darba uzraudzībai izveidotā komisija bijusi tikai formāla, un dažas tās sēdes pat vadījuši paši uzraugāmie – piemēram, projekta vadītāja Rivža.

Auditori secinājuši, ka, konstatējot nepienācīgu un nekvalitatīvu projekta īstenošanu, ir iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību, piemēram, no Rivžas un Vētras. Ministrs arī sola to darīt.

ROBERTS ĶĪLIS: «Mēs to nevaram nedarīt. Ja mēs to nedarām, mēs paši kļūstam piesedzēji un mēs paši tad uzreiz esam sūdzami tiesā par to, ka mēs neesam kā amatpersonas pievērsuši uzmanību un tas mums ir obligāti jādara!»

Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam. Ķīlis un reformisti jau iepriekš pret Vētru iebilda, bet koalīcijas partneri no Vienotības nostājās pret Ķīli un vēl nesen kopā ar Saskaņu un tēvzemiešiem nobalsoja par Vētras palikšanu amatā. Tagad viņi negrib atzīt savu kļūdu, aizbildinās, ka nav redzējuši auditoru ziņojumu, un izsaka vēlējumu, lai Vētra no amata aizietu labprātīgi.

SOLVITA ĀBOLTIŅA, Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība): «Normālā demokrātiskā sabiedrībā šīs personas vai nu aptur pašas savu darbību, vai atkāpjas.»

Tā gan nedomā pats Vētra, viņš paliek pie uzskata, ka augstskolu izvērtējums ir atzīstams par labu, turpmāk izmantojams un arī tiesībsargi neko nosodāmu tur neatradīs.

JAUTĀJUMS: «Vai jūs pieļaujat iespēju, ka varētu labprātīgi atkāpties no amata?»

VĒTRA: «No amata atkāpties? Nē, nu tāda iespēja vienmēr pastāv, protams. Bet pagaidām vismaz šo notikumu sakarībā es neredzu nevienu tādu argumentu, kāpēc man tas būtu jādara.»

JAUTĀJUMS: «Es domāju, tā iemesla dēļ, ka ministrs no jūsu jomas vēršas pret jums Ģnenerālprokuratūrā. Tas nav iemesls?»

VĒTRA: «Nē. Pilnīgi noteikti nē. Jo manā ieskatā tas ir ekvivalents tam, ka, ja ministrs saka, ka AIP locekļi ir viltojuši dokumentus un viņš nevar pierādīt, kas ir viltots, tad es atkal uzskatu, ka ministram bija vispirmais pienākums atkāpties no amata pašam. Precīzi! Bet viņš to nemaz netaisās darīt!»

Vētras atcelšanu no amata varētu prasīt Rektoru padome. Taču tā gluži pretēji - līdz šim Vētru aizstāvējusi un prasījusi viņa kritiķa Ķīļa demisiju. Tagad viņi saka - par Vētras pārkāpumiem dzirdēts tikai no ministra, tāpēc vēl nezinot, kā rīkoties.

ARVĪDS BARŠEVSKIS, Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors: «Rektoru padome jebkurā mirklī var arī sanākt uz ārkārtas sēdi, bet mums jāsagaida pats ziņojums, jo pašlaik ir pāragri runāt, vēl kamēr nav redzētas šīs aizdomas, ko auditorkompānija ir šajā ziņojumā fiksējusi.»

Sašutuši līdz pat matu saknēm par kārtējo skandāla pavērsienu ir Ķīļa kritiķi Saeimā – tā sauktais Vienotības profesoru klans. Tur īsti netic pat auditoriem.

JANĪNA KURSĪTE-PAKULE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte (Vienotība): «Jo putas ir saceltas pirms tam tik milzīgas. Arī tagad klausoties – tie ir vārdi atkal ar atsauci uz būtiskiem pārkāpumiem.. Es savukārt neoficiāli esmu dzirdējusi, ka tie pārkāpumi ir drīzāk formālas dabas..»

Kamēr notikušais tiek vērtēts, Ķīlis jau tagad paredz, ka vairāki simti tūkstošu latu no nelietderīgi iztērētā miljona būs jāatdod atpakaļ Eiropas Savienībai, turklāt savākto datu lielākā daļa nebūs izmantojami tālākajā augstskolu akreditācijā, kā tas bija iecerēts. Pēc Ķīļa uzskata – tā ir viena no labajām ziņām, ka akreditācija uz neuzticamo datu pamata vēl nebija veikta, jo jebkura augstskola rezultātu viegli varētu apstrīdēt tiesā. Esot žēl, ka bremzes pedāli nenospiedis jau agrāk.

ĶĪLIS: «Es domāju, ka man ir noteikti jāatzīst arī sava kļūda par to, ka es nepārtraucu to procesu kaut vai uz aizdomu pamata pagājušā gada vēlā rudenī, ziemā. Teiksim, pagājušā gada ziemā, agrā pavasarī vai kaut kā tā.. Tas būtu bijis iespējams, vajadzīgi un vērtīgi. Un tad mēs, iespējams, varētu neiet vēl tālāk un nesataisīt vēl lielākas ziepes. To kā ministrs es noteikti varētu darīt.»

Ķīlis prognozē, ka tagad iecerētā augstskolu akreditācija var aizkavēties par apmēram pusgadu. Paredzams, ka to veiks ministrijas izraudzīta ārzemju aģentūra, kas, visticamāk, iepriekšējā pētījuma datus neizmantos. Augstskolās ļoti uztraucas, kas notiks, ja akreditācija ievilksies.

MĀRCIS AUZIŅŠ, Latvijas Universitātes rektors:

«Ja virzieni netiek akreditēti līdz mācību gada beigām, līdz izlaidumiem, tad turpmāk var tikt apšaubīts tas, vai izsniegtie diplomi ir valsts garantēti diplomi, ja virzieni nav akreditēti. Pēc manām sarunām ar ministru, tai skaitā arī pēc tā, kā šodien ministrs informēja Rektoru padomi, uz pirmdienu viņam būs ļoti konkrēts un detāls plāns, kā šo problēmu risināt.»

Augstākās izglītības padomē esot jau saņemtas satraucošas ziņas no vairākām citām augstskolām, kur studenti atsakoties maksāt par studijām, iekams augstskola nevarēs uzrādīt akreditācijas dokumentus, lai pārliecinātos, ka iegūtie diplomi būs derīgi.