Tiesa atkal skatīs «Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās» lietu (19)

Saskaņā ar Augstākajā tiesā iepriekš sniegto informāciju Senāts atzinis, ka Rīgas apgabaltiesa nav ņēmusi vērā jau iepriekš Senāta lēmumā norādīto par noziedzīgā nodarījuma seku izvērtējumu. Tāpat Senāts lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesai nav bijis tiesiska pamata konstatēt apsūdzēto atbildību pastiprinošos apstākļus, jo pirmās instances tiesa tādus nav saskatījusi un ne prokurore, ne cietusī pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā nav pārsūdzējušas.

«Rīgas apgabaltiesas spriedums attiecībā uz apsūdzēto Aldi Klemu nav ticis pārsūdzēts, bet, ievērojot to, ka apšaubītās apsūdzības un apelācijas tiesas sprieduma tiesiskums skar arī viņu, Senāts atzinis par nepieciešamu pārsniegt kasācijas sūdzību ietvarus un atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu arī attiecībā uz apsūdzēto Klemu,» norādīja tiesa.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada jūnijā toreizējam Finanšu policijas pārvaldes (FPP) direktora vietniekam Jānim Laizānam piesprieda trīs gadus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, FPP Iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam – gadu un astoņus mēnešus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, savukārt FPP amatpersonai Vasīlijam Kivļonokam – brīvības atņemšanu uz vienu gadu un liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.

Šie apsūdzētie spriedumu pārsūdzēja Senātā.

Ceturtajam apsūdzētajam Aldim Klemam Rīgas apgabaltiesa piemēroja naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, kā arī aizliegumu uz vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Klems bija vienīgais, kurš vainu atzina, un viņš tiesas spriedumu nepārsūdzēja.

Senāts jau iepriekš lēmis nodot šo krimināllietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā.

Savukārt pirmās instances tiesa – Centra rajona tiesa – visām amatpersonām, kas šajā lietā apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piesprieda naudas sodus.

Prokurore Velta Zaļūksne visiem apsūdzētajiem, izņemot Klemu, lūdza piespriest reālus cietumsodus.

Ņemot vērā, ka lietā tiek skarta plašākai publikai neparedzēta informācija, tās izskatīšana visās instancēs notika aiz slēgtām durvīm.

Saeimas Nacionālās drošības komisija no mediju pārstāvjiem 2006.gada rudenī saņēma divas kasetes ar telefonsarunu ierakstiem, kā arī mapīti ar aptuveni 50 lappusēm, kurās atšifrētas sarunas ar Jaunalksni, tālaika «Jaunā laika» ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.

Satversmes aizsardzības birojs kopīgi ar Ģenerālprokuratūru veiktā pārbaudē konstatējis, ka 2005.gada nogalē, 2006.gada sākumā un pavasarī ierakstītās telefonsarunas noklausītas sankcionēti.

Lūgumu ļaut noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas bija izteikusi finanšu policija. Jaunalksnes tālruņa noklausīšanās atļauja saņemta, visticamāk, krāpjoties. Operatīvās darbības dienesti žurnālistes numuru uzdevuši par kādas citas personas, kas, iespējams, iesaistīta noziegumos, numuru.

Augstākās tiesas tiesnesei Marijai Goldšmitei, kas deva atļauju noklausīties telefonsarunas, Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica aizrādījumu.

Savukārt Jaunalksne par privātās dzīves aizskārumu un morālo kaitējumu prasīja no Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta un tā sastāvā esošās Finanšu policijas pārvaldes piedzīt 300 tūkstošus latu. Tiesa prasību daļēji apmierināja un nolēma piedzīt par labu Jaunalksnei 100 000 latu. Augstākā tiesa nolēma samazināt kaitējuma summu līdz 12 tūkstošiem latu.