Nē, tā nebija mīlestība, kas liktu alkaini tverties pēc otra klātbūtnes ikdienas niekos.

Tā bija zvēriska apmātība – reiz jau noslāpēta,

teju trīspadsmit gadus kā lauva turēta krātiņā, un pēkšņi atkal izlaista brīvībā. Laiks mainījis apstākļus, bet instinkti, pievilkšanas spēks un konkrētā zvēra smaka palikusi tā pati.

Varbūt toreiz, kad kā septiņpadsmitgadīga meitene viņa iepinās šā precētā vīrieša tīklos, tā bija nevainības un naivuma kļūda. Viņam nevajadzēja attiecības, viņš kolekcionēja baudās trīsošus augumus, būdams pašapmierināts ar sava locekļa spēku un nenogurstošajām spējām. Skūpstoties viņš siltām, spēcīgām lūpām slāpēja viņas elpu, runāja par prasmi baudīt mirkļus un izsūkāja katru viņas ķermeņa centimetru.

Iepretim «pareizās meitenes» uzvedībai ar katru aizliegtās atdošanās reizi viņa arvien vairāk atvēra sevī baudpilnu sievieti, iemācoties novest viņu līdz histēriskiem kunkstiem un konvulsīviem drebuļiem. Toreiz tā BIJA mīlestība – pilna viņas ilgu, emocionālu gaidu, kā arī abu baudas triumfa reibuma.

Viņa dalīja šo vīrieti ar viņa sievu, Čaka ielas prostitūtām un nejaušām hetērām, uzšķēržot sevī greizsirdības iedīgļus

vai tiesības uz monogāmiju.

Trīs gadu slapstīšanās, tikšanās mežā, drāžoties, kā pagadās, - brikšņos, ūdenī, uz mašīnas vai salonā – tika nogriezta vienā dienā, kad sakaram uzradās zinātāji. Viņi palika draugi – ha, vai tā to sauc? – divi anonīmi ķermeņi, kas šķiras, neko nepārmet un viens otram paliek neredzami. Viņš centās runāt par vēlmi dzīvot kopā. Viņa purināja galvu cerībā visam pārvilkt strīpu līdz kaulam.
Klusums uz trīspadsmit gadiem kā laika taktssvītra. Kā cita dzīve – sākta no nulles. Viņi iztālēm šo to par otru zināja, piefiksējot dzimušo bērnu vārdus un vecumu.

Līdz dienai ar vienu nejaušu tikšanos...

Īsa vārdu apmaiņa - par bērnu audzināšanu, darbu un vēl arvien kaislīgo prieku uz močiem… Runātajam nebija nozīmes. Stāvot tik tuvu siltajā vasaras dienā, gaisā izdalījās kripata sviedru, uzvirmoja viņa ķermeņa tik pazīstamā smarža. Tā kā inde «Krēslas» varones Bellas dzīslās līdz ar pārtapšanu par vampīru veidoja asins pārveidi, šis aromāts izjoņoja caur viņas nāsīm, smadzeņu porām, izsprāgstot caur audiem un atmodinot dzīvniecisko atmiņu.

Pulss paātrinājās, siltums no iegurņa kamolā kāpa augšup, acu zīlītes iezaigojās kā spīganai transā.

«Tu smaržo kā agrāk,» viņš murmināja, pārraujot robežu tam, ko drīkst vai nedrīkst teikt viens otram tikai paziņas.
Tas bija tik viltīgi no Sātana puses. Paspēlēties ar bijušo. Sekoja e-pasta vēstules, lai gan viņai nevajadzēja attiecības – ne sarunas, ne jūtas. Pēc šiem gadiem viņa bija arvien vēl graciozi slaika - it kā nekad nebūtu dzemdējusi, mazliet mazākām krūtīm pēc izbarotiem bērniem, nedaudz nopietnāka un stiegraināka savā skatienā - kā gazele, kas kāpj kalnos un skaidri zina, kāda zāle tur atrodama.

Tagad, kad viņam vajadzēja viņas dvēseli, viņai - tikai seksu

Visas tikumiskās domas par bausli «Tev nebūs laulību pārkāpt» un sirdsapziņas trauksme bija noskalojama podā.
Piebraucot pie viņa mājas, viņa uztraukti mirkli nogaidīja. Īss šaubu brīdis. Durvis jau bija pusvirus. Viņiem atlika tikai vienam otru uzlūkot. Lūpas pašas atpazina tik pazīstamo miesu, šķita, ka reibums iestājas no ieelpas vien. Viņa aukslējas arvien garšoja pēc kafijas un cigaretēm – tātad nav atmetis. Aptverot viņas vidukli, noelšoties «ak dievs, kā to esmu alcis šos gadus», viņš spēcīgi iekrampējās viņas gurnos. Prāts aptumšojās kā pirms lēciena bezdibenī. Viņa juta vagīnu savelkamies krampjainos pulsos, šķita, ka miklums, kas izdalījās, gaidot viņa roku pieskārienu, sāks tērcē tecēt pa kāju. Viņa it kā centās bremzēt piekļaušanos, bet mēle alkaini pieplaka viņa auss gliemežnīcai. Viņa pirksti ieceļoja siltajā klēpja tunelī, vispirms mēģinot no iekšpuses iespējami dziļi iztaustīt, vai zaudētā paradīze ir tā pati reiz atstātā. Ar klusiem čukstiem «piedod, robežu nevaru nepārkāpt» viņš ieslīga ar locekli makstī.

Sadzīve, likumi, morāle … viss aizpeldēja biezā miglā tālu prom.

Miesas kā badā sitās pret stenderi, ritmiskā elsošana auga augumā. Un viņam šķita, ka būt šajā sievietē nozīmē atgriezties mājās.
DiDī