Par Dienvidu tilta celtniecību pārmaksāti 50 miljoni (113)

Salīdzina ar citu tiltu izmaksām

Jau iepriekš Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēja, ka Rīgas pašvaldība tilta celtniecībā nesaimnieciski izlietojusi 27 miljonus latu.

Kā laikrakstam skaidro viens no pētījuma autoriem Andis Grandāns: "Valsts kontrole skatījās, kas ir celtniecības tāmēs, un vērtēja, cik tam reāli vajadzētu maksāt.

Mēs tāmēm nemaz nevarējām piekļūt, bet salīdzinājām Dienvidu tilta un citu līdzīgu pasaules tiltu izmaksas, izmantojot tikai ārējos, nevis Latvijas mainīgos rādītājus."

Otrkārt, autori nav ņēmuši vērā projekta kopējo cenu, bet koncentrējušies tikai uz pašu tiltu. "Tikai tām daļām, kas ir pāri upei – bez viaduktiem, pievedceļiem un visa pārējā," uzsver otrs projekta autors Edgars Sproģis.

Pētījuma "kodols" ir matemātiski statistiskais modelis ar 25 dažādiem tilta izmaksas ietekmējošiem faktoriem. Starp tiem gan parametri, kas attiecas uz pašu tiltu – izmēri, tips, mastu skaits un augstums, upes kuģojamība, atrašanās vieta atkarībā no seismiskās aktivitātes utt., gan ekonomiskie rādītāji, piemēram, pirktspējas paritāte un inflācijas indekss. Lai parametrus izvēlētos, nācies arī īsā laikā apgūt celtniecības pamatus.

No pētījumā analizētajiem 170 tiltiem gandrīz puse būvēti ASV, Vācijā un Norvēģijā.

Dārdzības ziņa pirmajā septiņniekā

No modelī iekļautajiem faktoriem autori ar statistikas metodēm izdalījuši būtiskākos jeb statistiski nozīmīgākos.  Tālāk ar datorprogrammu aprēķinājuši katra tilta salīdzināmās jeb pielāgotās izmaksas. Sarindojot tiltus pēc šā rādītāja, Dienvidu tilts iekļuvis pirmajā septiņniekā starp 170 "konkurentiem". "Pēc faktiskajām izmaksām, Dienvidu tilts, protams, nav pats dārgākais," skaidro Sproģis: "Ir citi tilti pasaulē, kas ir lielāki un maksā vairāk. Taču mūsu atklājums ir, ka tas ir relatīvi krietni dārgāks par citiem." Dienvidu tilta izmaksas par 50 miljoniem latu jeb gandrīz divas reizes pārsniedz vidējo rādītāju:

"Tātad, ja tilts būtu būvēts kādā citā valstī, tas būtu izmaksājis gandrīz divas reizes lētāk."

Salīdzinājums veikts, neiekļaujot finansēšanas izmaksas

Tieši finansēšanas izdevumi jeb aizdevuma procenti veido apmēram pusi visa Dienvidu tilta projekta cenas (pēc VK datiem, apmēram 264 miljonus latu). "Ja mēs gribētu iekļaut arī finansēšanas izmaksas, tad tādi paši dati būtu nepieciešami arī par citiem tiltiem, bet tādas ziņas iegūt neizdevās. Mēs nezinām, vai pārējiem tiltiem izmaksās iekļauta arī finansēšana. Taču, ja ir, tad var tikai secināt, ka Dienvidu tilts ir vēl dārgāks, ne otrādi," laikrakstam norāda viens no  pētījuma autoriem.

Studentu pētnieciskais darbs, uzslavējot tā inovatīvo pieeju, novērtēts arī ar Latvijas Ekonomikas attīstības foruma galveno balvu.

Būvnieki nevar izvērtēt

Dienvidu tilta celtniecības uzņēmums "Transport Systems" (agrāk – "Rīgas tilti") pēc iepazīšanās ar studentu pētījumu nespēja atbildēt, kā vērtē studentu iniciatīvu un vai piekrīt konstatējumam, ka tilta būvniecībā pārtērēti 50 miljoni latu, jo šāda izvērtēšana viņiem prasītu pārāk daudz darba. "Tiltu konstrukcijas, būvniecības tehnoloģijas un izmantojamie materiāli ir ļoti dažādi, un "Transport Systems" nav pieejama informācija par studentu apskatītajiem un salīdzinātajiem 170 pasaules tiltiem. Līdz ar to nevar veikt korektu salīdzinājumu un sniegt vērtējumu," teikts uzņēmuma pārstāvju sniegtajā atbildē laikrakstam.