Rēzeknes novada mērs Monvids Švarcs uzskata, ka valdībai nevajadzētu steigties ar ārkārtas situācijas atcelšanu, kamēr nav sakārtotas aizsargjoslas ap elektrolīnijām, lai noliekušos vai lūstošu koku dēļ elektrības zudumi nerastos no jauna.
Rēzeknes novada mērs aicina vēl neatcelt ārkārtas situāciju
“Prakse ir parādījusi vājās vietas. Kamēr nav novērsti visi apdraudējumi jauniem elektrības zudumiem, valdībai ārkārtas situācija nebūtu jāatceļ,” aģentūrai BNS sacīja Švarcs. Rēzeknes novadā elektrības traucējumi laika apstākļu dēļ sākās jau 23.decembrī un arī tagad vēl apmēram 20 viensētās elektrība nav atjaunota.
Rēzeknes novada dome no valsts pieprasījusi kompensēt zaudējumus salīdzinoši nelielā apmērā - 28 tūkstošus latu. Švarcs norādīja, ka pašvaldība ļoti rūpīgi izvērtējusi, kādus zaudējumus prasīt atlīdzināt un kas attiecas uz ārkārtas izdevumiem. Dome pieprasījusi zaudējumu atlīdzināšanu par ģeneratoru īri, degvielas tēriņiem to darbināšanai, darbaspēka algošanai elektrības līniju atbrīvošanai no kokiem un sniega, izdevumiem par tehniku, kas tīrīja ceļus, ārpus pašvaldības ceļiem pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un ātrās palīdzības pasūtījuma. Zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumā iekļauti arī tēriņi par bojātiem elektromotoriem un apkures katliem sprieguma lēkāšanas dēļ.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") otrdien, 18.janvārī, Ministru kabineta sēdē aicinās lemt par ārkārtas situācijas atcelšanu lielākajā daļā Latvijas novadu.
"Nepieredzēta un postoša dabas stihija, kas skāra Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu reģionu, un tās radītie ārkārtas apstākļi ir devuši mums noteiktas krīzes mācības. Ir skaidrs, ka "Latvenergo" ir jāstiprina sava materiāltehniskā bāze un būtiski jāuzlabo komunikācija ar klientiem," teica Kampars.