No Latvenergo var prasīt kompensācijas (62)

Elektroapgādes kompānijas "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis portālam TVNET sacīja, ka kompānija laiku pa laikam saņem klientu sūdzības un kompensāciju pieprasījumus, un katrs iesniegums tiek izskatīts.

Tos izskatot, kompānija rīkojas atbilstoši likumos noteiktajam, un šajā ziņā nav vienotas receptes. Katrs gadījums tiekot izskatīts individuāli.

"Elektroenerģijai, tāpat kā jebkurai precei, ir vērtība," viņš teica un piebilda -

ja "Latvenergo" vainas dēļ cilvēki paliek bez elektrības, kompensācijas tiek maksātas.

Taču ārkārtas situācijās, tostarp vētrās un puteņos, ir citādi. Par rīcību saistībā ar gadu mijā piedzīvotajiem lielajiem elektrības pārrāvumiem un iespējamām kompensācijām saistībā ar tiem "Latvenergo" vēl neesot lēmis. Ārkārtas situācija piektdien vēl nebija atcelta.

Siksnis norādīja, ka dabas apstākļus, piemēram, vētras, "Latvenergo" nevar ietekmēt: "Daba mēdz būt stiprāka."

Valsts var ietaupīt ar "ārkārtas stāvokli", nemaksājot kompensācijas

Arī juristi atzīst, ka šādos apstākļos saņemt kompensācijas no elektrības nodrošinātājiem ir gandrīz neiespējami.

Uzņēmuma "Atvara Aniņa juridiskās konsultācijas" īpašnieks Atvars Aniņš portālam TVNET sacīja: "Valdības pieņemtais lēmums izsludināt  ārkārtas apstākļus varētu būt vērsts uz "force majeure" (nepārvaramas varas) iestāšanos, kad nevienam un it sevišķi valsts uzņēmumam "Latvenergo" vairs nav jāatbild par dabas stihiju radītajiem zaudējumiem."

Tikmēr daļa cilvēku uzskata, ka bez elektrības palikušajiem vajadzētu pieprasīt kompensācijas no "Latvenergo". Tāds viedoklis izskanēja arī portāla TVNET un "Snapshots" šīs nedēļas aptaujā.

Ratus taisa ziemā, bet ragavas - vasarā

Cilvēki aptaujā arī norādīja uz nepietiekamo darbu koordināciju un neatbilstošo darbu pirms sliktajiem laika apstākļiem. Piemēram: "Dienesti strādā ļoti labi, bet ir nepieciešama citādāka darbu organizācija. Ir jādomā par cēloņu novēršanu, nevis seku likvidēšanu!" un "Jāstrādā tā, lai stihijas apstākļos būtu minimālas problēmas."

Jau sen ir ielaists ar pārāk mazām aizsargjoslām,

kāds cilvēks izteicies un kā piemēru minējis Norvēģiju, kur visas elektrības līnijas ir iztīrītas daudz vairāk.

Izskanēja arī viedokļi par vietējo strādnieku cenšanos darīt visu iespējamo, taču neadekvāto vadītāju veikumu: "Dienesti strādātu labāk, ja būtu savlaicīga atbildīgo institūciju reakcija un sakārtota likumdošana" un "Remonta darbinieki ir labi, bet vadībai nav izpratnes par notiekošo. Viņi ir pašapmierināti, un reāli viņus nesatrauc, ka kādam nav elektrības."

Norādīts arī uz nepietiekamo dienestu aprīkojumu un tehniku. Tāpat šādās situācijās trūkstot darbinieku.

Kopumā gandrīz puse (45%) cilvēku atbildīgo dienestu darbu elektroapgādes atjaunošanā vērtē kā ļoti labu vai situācijai atbilstošu. Tomēr nedaudz vairāk (47%) norāda, ka dienesti strādā ļoti slikti vai viņu darbā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. 14% cilvēku dienestu darbu vērtē kā ļoti sliktu.

Ievērojami atšķirīgs viedoklis ir Latgales iedzīvotājiem. Viņi arī bija tie, kuri ar elektrības traucējumiem saskārās visvairāk.

Vairāk nekā piektdaļa Latgales iedzīvotāju uzskata, ka dienesti strādā ļoti slikti.

Bet puses saskata nepieciešamību to darbu būtiski uzlabot.

Būtiski kritiskāku attieksmi pret atbildīgo dienestu darbu pauž arī krievu vai citas tautības pārstāvji – piektdaļa šīs grupas pārstāvju norādījuši, ka dienesti strādā ļoti slikti, bet 41% - ka to darbs būtiski jāuzlabo. Šādu pašu viedokli ir pauduši attiecīgi tikai 10% un 28% latviešu.