Viens no iemesliem, kāpēc netiek atklāta informācija par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu Sudānā, ir nodrošināt, lai Latvija neiekļūtu atsevišķu teroristisku organizāciju vai bandītisku organizāciju mērķu sarakstā, intervijā sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).
Kristovskis baidījies Latviju nostādīt par teroristu mērķi (23)
"Mums ir jāpatur prātā starptautiskais terorisms. Tādēļ ārlietu ministra paziņojumi vērsti uz to, lai Latvijas valsts vārds neiekļūtu atsevišķu teroristisku organizāciju vai bandītisku organizāciju mērķu sarakstā," sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) darbojas pēc vienošanās atbilstoši tiem principiem, kas ir sadarbības pamatā ar starptautiskajām organizācijām, un atbilstoši tam deleģējumam, ko Latvijas valdība deva ANO Pasaules Pārtikas programmai (WFP) un Sudānas valdībai.
Kristovskis ir lūdzis WFP un Sudānas valdību pabeigt konkrētā gadījuma izmeklēšanu, taču, ņemot vērā, ka tā vēl nav pabeigta, ĀM paziņojumi var būt tikai to vienošanos ietvaros, kādas ir, un to lūgumu un uzticamības ietvaros, kuras šīs organizācijas ir paudušas.
"Mums ir jāņem vērā arī šo organizāciju un to darbinieku intereses Sudānā, tāpat nolaupīto pilsoņu kompānijas intereses un to Latvijas cilvēku un uzņēmēju intereses, kuru biznesa projekti Sudānā ir procesā. Latvijas valstij nav divpusēju diplomātisko attiecību ar Sudānu, un šajā valstī ir diezgan nopietnas militāra rakstura iekšējās sadursmes," teica ministrs.
"ĀM darbojas profesionāli. Tas bija mans norādījums izveidot Krīzes centru. Tika sasauktas kopā visas Latvijas drošības iestādes, kuras arī formulē nostāju. Kā Latvijas ārlietu ministrs pilnīgi atbildīgi un profesionāli es izpildu tās norādes un intereses, kuras Latvijas drošības iestādes ir formulējošas. Tāpēc nevar runāt par to, ka es varētu kaut kādus savus personīgos vērtējumus izdarīt par kādu versiju, kas izskanējusi masu medijos. Mans pienākums nav teikt, vai tas atbilst patiesībai vai neatbilst patiesībai," uzsvēra Kristovskis.
Ministrs domā, ka ir nodrošinājis starptautiskās sabiedrības - ES, Apvienoto Nāciju un divpusējo valstu - iesaistīšanu. "Es personīgi par šo problēmu esmu runājis gan ar Eiropas ārējo pārstāvi Ketrinu Eštoni, gan esmu runājis divās ES Ārējo attiecību padomēs. Mūsu diplomātiskie kanāli nodrošināja veselu virkni valstu, kuru rīcībā ir, nu, tā teikt, informācija vai pieredze darbībai Sudānā, iesaistīšanu šajā procesā. Sadarbībā ar WFP mēs nodrošinājām nekavējošu mūsu pilotu izvešanu no šīs valsts. Jo būtu ļoti sarežģīta situācija, ja šie piloti pašreiz atrastos izmeklēšanas cietumā vai aizturēšanas izolatorā valstī, ar kuru mums nav diplomātisku attiecību," norādīja ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka pagājušā gada novembra sākumā Sudānā tika nolaupīti trīs Latvijas pilsoņi, Latvijas aviokompānijas "GM Helicopters" apkalpes locekļi. Pēc apmēram mēneša viņi nokļuva brīvībā un ĀM nodrošināja viņu atgriešanos atpakaļ Latvijā, taču publiskajā telpā parādījās informācija, ka piloti varētu būt izbēguši paši un nekāda atbrīvošanas operācija nav notikusi. ĀM nekomentēja šo versiju, uzsverot, ka turpinās šā gadījuma izpēte.