Veselības ministrs apmeklē Limbažu slimnīcu (1)

Sarunā ar ministru piedalījās slimnīcas galvenā ārste Gunta Ozola, veselības aprūpes dienesta vadītāja Liene Česle, ķirurgs Vilis Barlo, traumatologs Raitis Padoms, esošais Limbažu novada domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš un kādreizējais Didzis Zemmers, tagad Saeimas deputāts, kā arī preses pārstāvji.

G. Ozola uzsvēra, ka pēc pārprofilēšanas ar 2009. gada 1. septembri slimnīca strādā kā ambulatorā iestāde, iedzīvotājiem pieejami dienas stacionāra un traumu punkta pakalpojumi. Pērn iestāde atbrīvojusies no parādu sloga un patlaban strādā veiksmīgi. Slimnīcas kolektīvs pierādījis, ka spēj saspringtos apstākļos mobilizēties darbam, kaut pārmaiņu periodā tas nenākas viegli. Saprotot, ka finansējums veselības aprūpei aizvien sarūk, mediķi ir gatavi meklēt risinājumus, lai slimnīca pastāvētu un spētu iedzīvotājiem nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus arī par optimālu maksu. Taču ir būtiski, lai personāls pārmaiņām būtu gatavs laikus un tās, kā to rāda iepriekšējā pieredze, nepārsteigtu tik pēkšņi, ka cilvēki pretēji likumā paredzētajai kārtībai jāatbrīvo no darba. Tādēļ būtu svarīgi zināt, kāds ir iecerēto reformu galamērķis.

Uz šo jautājumu ministrs tomēr konkrēti nespēja atbildēt, viņš izteicās, ka veselības aprūpes modeļi varētu atšķirties. Kāds nākotnē tas būs Limbažos un apkārtējos novados, atkarīgs no valsts un iestādes sadarbības ar pašvaldībām. Ministrs sacīja, ka paredzētais finansējuma samazinājums veselības aprūpei valstī ir vairāk nekā 12 miljonu latu, bet solīja, ka neviena slimnīca netiks slēgta. Plašāk paredzēts izmantot ambulatoro aprūpi un dienas stacionārus, kā arī panākt medikamentu cenu pazemināšanu un racionālu zāļu lietošanu.

Sarunas noslēgumā klātesošie aplūkoja G. Ozolas ģimenes ārsta praksi, dienas stacionāru un traumpunktu. Izskanēja viedoklis, ka telpas ir labākā stāvoklī nekā dažā no galvaspilsētas vadošajām slimnīcām.

Limbažos veselības ministrs Juris Bārzdiņš ieradās atceļā no Mazsalacas, kur arī apmeklēja slimnīcu. Ņemot vērā nelabvēlīgo laiku, viņa atbraukšana aizkavējās. Slimnīcas galveno ārsti Guntu Ozolu sastapu kopā ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Aigaru Legzdiņu pētām laikrakstu Diena, kur publicētajā veselības aprūpes iestāžu izvietojumā valsts kartē viņi nesekmīgi centās ieraudzīt Limbažu slimnīcu. Paradoksāli, bet tur tās nebija. Toties iezīmēta bija slimnīca Alojā, kuras krietni pasen vairs nav. Var paironizēt, ka reformas mūsu valstī notiek ātrāk, nekā spējam tām izsekot. Bet jociņš kļūst pliekans, ja aizdomājamies, ka katra reforma skar lielu skaitu iedzīvotāju. Tādēļ, kaut arī skaidrs, ka lēmumi nebūs tūlītēji, sarunās tomēr jautās bažas. Tikai pirms dažām dienām aprimis satraukums par solītajām izmaiņām traumpunktu darbībā, kas lauku reģionos ievērojami mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību. Tiesa, gaidāmā reforma nav atcelta, vien nedaudz atbīdīta par to lems maijā.

Kā laikrakstā Diena ieviesusies tāda kļūda, izskaidrojuma nebija arī ministram. Viņš šādu informāciju neesot akceptējis. Sarunā J. Bārzdiņš uzklausīja galvenās ārstes viedokli par situāciju, kāda veidotos, dienas stundās pārtraucot traumpunkta darbību. Vidēji gadā slimnīcas traumu punkta apmeklējums ir vairāk nekā 4,5 tūkstoši. Lielākoties traumas ir sasitumi, mežģījumi un lūzumi, kur nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Limbažu slimnīcā strādā 2 ķirurgi viens ir operējošais ārsts, otrs dežurē traumpunktā, poliklīnikā iespējama pacientu pieņemšana 2 3 stundas dienā. Pie tam viņiem ilgs laiks būs jāpavada poliklīnikā, lai apmeklētu ģimenes ārstu, speciālistu un, kā tas parasti nepieciešams, veicot rentgena u.c. izmeklējumus.

Tomēr īpaši G. Ozola uzsvēra dienas stacionāra saglabāšanas nozīmi, jo bez tā iedzīvotāji zaudētu jebkādas ārstēšanās iespējas vietējā slimnīcā un būtu spiesti to vienmēr veikt Valmierā, Cēsīs vai Rīgā. Daudzos gadījumos tas varētu radīt neapmierinātību, īpaši lauciniekos, kam lielais attālums ir šķērslis, lai nokļūtu līdz slimnīcai un atgrieztos mājās, kā arī apmeklēt tuviniekus.

Uz ministra vaicājumu mājniekiem, kāds viņu redzējumā ir veselības aprūpes modelis nākotnē, izskanēja vienprātīgs viedoklis, ka optimāli būtu saglabāt diennakts traumpunktu un dienas stacionāru. V. Barlo piebilda, ka slimnīcā nepieciešams arī pāris gultu, kur stabilizēt pacientu veselības stāvokli, lai izšķirtos par tālāko darbību slimnieku transportēt tālāk vai ārstēšanu veikt uz vietas. Viņaprāt, ne vienmēr pacientu pārvešana uz reģionālajām slimnīcām ir nepieciešama, un valstij tā izmaksā dārgāk. Ministrs palātās uzrunāja arī pacientes Guntu Šlendaku un Viju Pokeri. Abas par ārstēšanu, personāla attieksmi un vidi slimnīcā sacīja vislabākos vārdus.

Pēc ministra vizītes slimnīcas galvenā ārste izteica savu viedokli: Mani uztrauc, ka neviens nezina šo reformu galarezultātu. Ministrs uzklausīja mūs ar sapratni, tomēr skaidrs, ka lēmumi nav atkarīgi vienīgi no viņa. Tādēļ es nevaru teikt, ka pēc solījuma slimnīcu nelikvidēt es par nākotni vairs neraizējos. Poliklīniku, protams, saglabās, bet uztraukumu joprojām rada traumpunktu darbalaika samazināšana, bet visvairāk dienas stacionāra likvidēšana. Tas nozīmē, ka samazināsies valsts finansētā nauda. Pirmkārt, cietēji būs pacienti, otrkārt, slimnīca nespēs īstenot iecerēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu, kas paver iespēju piesaistīt ambulatorās ārstniecības daļas renovācijai un modernizācijai vairāk nekā 700 000 latu. Atbrīvotie mediķi darbu sev atradīs Vidzemes slimnīcā vai kādā citā, bet mēs zaudēsim labus speciālistus.

Uzmanīgāk ielūkojoties jau pieminētājā Dienā publicētajā veselības iestāžu izvietojumā valsts kartē, kur nav Limbažu slimnīcas, redzams, ka tik liels tukšs laukums te ir vienīgais. Vai tiešām tāda ir iespējamā realitāte un vai reiz, mediķu terminoloģijā runājot, veselības aprūpes amputācija valstī neaprims?