/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/10243084t1h46c6.jpg)
Uz Saeimu tiks virzīts lēmumprojekts par tiesneša Ziedoņa Strazda atcelšanu no amata, pamatojoties uz disciplinārpārkāpumiem, šādu lēmumu trešdien pieņēma Saeimas Juridiskā komisija. Saeima par to varētu lemt 7.februārī.
Saeima lems par tiesneša Strazda atbrīvošanu no amata (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisija jautājumu skatīja slēgtā sēdē. Uz to bija ieradies arī tiesnesis Strazds, novēroja aģentūra BNS. Iznācis no komisijas telpām, viņš komentārus žurnālistiem sniegt atteicās.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere žurnālistiem sacīja, ka komisijas lēmums bija vienbalsīgs, proti, visi atbalstīja Strazda atbrīvošanu no amata, tādējādi pievienojoties gan Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumam, gan disciplinārtiesai.
«Mēs izteicām pilnīgu uzticību tiesu varai, tam lēmumam, kādu tā bija pieņēmusi,» atzina Lībiņa-Egnere.
Pēc deputātes teiktā, Strazds sēdes laikā norādīja uz dažādiem apsvērumiem, kāpēc, viņaprāt, būtu jāsagaida krimināllietas izskatīšanas galarezultāts, savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvji pavēstīja, ka likums neizslēdz paralēli personu sodīt gan par kriminālpārkāpumiem, gan kā tiesnesi, ja viņš ir nodarījis kaitējumu tiesu varai un tiesneša prestižam.
Ja Saeima noraidītu tiesneša atbrīvošanu, jautājums vēlreiz tiktu skaitīts Tiesnešu disciplinārkolēģijā, paskaidroja komisijas pārstāve.
Kriminālprocess pret kopumā diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā, ko vadīja Strazds, daudzus gadus fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Strazdam tika piemērots aizliegums pildīt Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumus, bet netika aizliegts pildīt tiesneša pienākumus.
Strazds, sākoties skandālam, bija paņēmis slimības lapu un darbā nav atgriezies. Viņš bija lūdzis atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ, taču tas neguva atbalstu.
KNAB pierādījumi dod pamatu arī uzskatīt, ka atbalstu iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, iespējams, ir sniegusi arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide.
Iepriekš Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka viens no tiesas priekšsēdētāja pienākumiem ir tiesai nošķirto resursu tiesiska un lietderīga izmantošana, bet Strazds ar nepietiekamu rūpību pildīja šo pienākumu. Kolēģija aicināja Saeimu lemt par Strazda atbrīvošanu, viņš disciplinārkolēģijas lēmumu pārsūdzēja disciplinārtiesā, taču nesekmīgi.