Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/10244089t1hc47f.jpg)
Pētījums, kura rezultāti publicēti izdevumā Nature Neuroscience, norāda uz izmaiņām smadzenēs, kas ir tieši saistītas ar miega kvalitāti. Šīs izmaiņas savukārt ietekmē smadzeņu spēju saglabāt ilgtermiņa atmiņas, vēsta Foxnews.com.
Līdzšinējos pētījumos atklāts, ka, gadiem ejot, var sarukt cilvēka smadzeņu pieres daļa, kas ir līdzatbildīga par miega kvalitāti un līdz ar to arī par jauno atmiņu un piedzīvojumu «pierakstīšanu arhīvā» līdzās iepriekšējai informācijai.
Pētījums, kas veikts Kalifornijas Universitātē Berklejā, līdz ar to varētu dot atbildi uz mūžseno jautājumu, kādēļ, cilvēkam kļūstot vecākam, pasliktinās atmiņa.
Atbilstoši pētnieku secinājumiem sanāk: ja vēlies, lai atmiņa nepasliktinās tik strauji, ir nepieciešams labi izgulēties. Tas ir process, kas notiek vairākos ciklos, un pēc speciālistu domām vissvarīgākais ir tā dēvētais lēnā miega vilnis, kurš aizņem apmēram ceturto daļu no naktsmieram atvēlētā laika.
Pagaidām vēl nav atklātas metodes, ar kurām varētu mērķtiecīgi uzlabot «lēnā viļņa» miega kvalitāti, taču zinātnieki veic eksperimentus ar smadzeņu elektrostimulāciju un atsevišķos gadījumos ir novērojama atmiņas uzlabošanās.
Cits līdzeklis, kas varētu uzlabot miega kvalitāti, ir fiziskās aktivitātes.